"Lai ieņemtu Ministru prezidetna amatu, tev jābūt politiķim, tev tomēr jāiziet caur politiskās atlases dzirnām. Tad tu iemācies veidot politiku un saproti, ka katram vārdam, ko saki, ir liels svars. It īpaši, ja runājam par Ministru prezidenta vārdu. Tas nav apgūts. Mēs redzam, ka viņa [Straujuma] mētājas. Vienu dienu viena ziņa, otru dienu - es esmu pārdomājusi. Labi, tā var vienreiz kļūdīties, labi, divreiz, bet tā nedrīkst būt tava preču zīme, tavs zīmols," komentēja Rajveskis, norādot, ka komunikācijas kļūdas Straujumas gadījumā esot ikdiena.
Taujāts par valdības krišanu, politologs pauda, ka šajā Ministru kabineta sastāvā nomaiņas gēns jau bija iebūvēts veidošanas laikā: "Domāju, ka šī valdība iebūvēja sev nomaiņas gēnu jau tad, kad tika veidota. Nu - uztaisīsim uz Eiropas prezidentūru. Prezidentūra beidzās, tagad kopš tā brīža arī visu laiku dzirdam, ka valdība tā kā mainīsies, tā kā nē... Domāju, šis gēns nepatīkami strādā pašai valdībai. Arī premjerministre sākotnēji, pirms prezidentūras un pēc vēlēšanām, domāja vienu, bet pēc prezidentūras viedoklis ir mainījies - ka tomēr šo Ministru prezidenta amatu būtu forši saglabāt, tā kā iepaticies... Tā slodze, kas bija ar prezidentūru, arī ir no pleciem nost, taču nē - sāk atgādināt: "Mēs taču runājām, uz pusgadu...""
Viņaprāt, arī budžets un tā veidošanas process lielā mērā ir apliecinājums tam, ka šī valdība sevi ir izsmēlusi.