Priekšlikumu izsniegt valsts galvojumu kredīta ņemšanai Liepājas metalurgam iesniedza toreizējās Saeimas deputāti: Aigars Kalvītis (Tautas partija), Aija Barča (toreiz Tautas partija), Uldis Grava (Jaunais Laiks), Andris Bērziņš (LPP/LC), Valērijs Agešins (Saskaņas centrs), Pēteris Hanka (ZZS) un Jānis Lagzdiņš (Tautas partija). Par deputātu priekšlikumu nobalsoja toreizējās Saeimas vairākums un tas tika iekļauts valsts budžetā.
"Valsts galvojuma izsniegšana uzņēmumiem ir normāls valsts atbalsta instruments, taču tam ir jānotiek MK noteiktā regulējuma ietvaros. Proti: uzņēmēji iesniedz savus projektus, kuru īstenošanai paredzēts ņemt kredītu, nozaru ministrijai, kura izvērtē projekta ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, tā ilgtspēju utt. Pēc izvērtējuma arī tiek pieņemts lēmums par valsts galvojuma piešķiršanu. Diemžēl Liepājas metalurga gadījumā Saeima par to nobalsoja, pirms šis projekts bija saskaņots nozaru ministrijās," skaidroja J.Pūce.
Daudzviet masu medijos ir izskanējis viedoklis, ka valstij, izsniedzot šāda mēroga galvojumu, būtu jāieceļ savs pārvaldnieks uzņēmumā. J.Pūce šādam viedoklim nepiekrīt. "Tā būtu pārmērīga kontrole no valsts puses pār uzņēmumu. To varētu darīt tikai tad, ja ir signāli par sliktu finanšu pārvaldību. Liepājas metalurga gadījumā uzņēmums vēl 2011.gadu beidza ar peļņu. 2012.gadā bija plānoti zaudējumi. Diemžēl tie izrādījās lielāki par prognozētajiem."
J.Pūce arī norādīja, ka valsts galvo kredītu tikai pret ķīlu, kuras vērtība ir lielāka par kredīta summu. Un Valsts kases uzdevums ir sekot, lai šī ķīlas vērtība nezaudē sākotnējo vērtību. Liepājas metalurga gadījumā ķīla ir uzņēmuma jaunā krāsns, kas ir vērtīgāka par galvoto kredītu.
Jautāts, vai valsts, ja tai būs jāatmaksā uzņēmuma kredīts, pārdos šo ķīlu, lai atgūtu līdzekļus, J.Pūce atzina, ka tas ir galējais līdzeklis visnelabvēlīgākajā situācijā, ja tiks pasludināta uzņēmuma maksātnespēja. Citādi valsts šos līdzekļus atgūs no uzņēmuma saimnieciskās darbības.
J.Pūce arī norādīja, ka tautsaimniecības interesēs ir, lai uzņēmums turpinātu darbu. Taču attiecībā par valsts līdzekļu piesaistes iespējām, J.Pūce teica, ka tas ir atkarīgs no privāto akcionāru uzvedības, kā arī no tā, vai izdosies piesaistīt privāto investoru. Bez privātā investora piesaistes valsts savus līdzekļus uzņēmumā neieguldīs.