Preču cenas maijā, salīdzinot ar maiju pērn, auga par 2,6% (vidēji 3,2% gada pirmajos četros mēnešos). Cenu kāpuma galvenie virzītāji joprojām ir pārtikas un degvielas cenas, taču to spiediens ir mazinājies. Pasaules pārtikas cenu vājums vairāku iepriekšējo mēnešu garumā atspoguļojas arī vietējās pārtikas cenās. Maijā gada griezumā tās augušas lēnāk nekā gada pirmajos mēnešos – par 5% (vidēji 6,1% janvārī-aprīlī).
Līdzīgs stāsts redzams arī naftas cenās. Pēdējo mēnešu naftas cenas vārgums pasaulē atspoguļojas arī benzīna un dīzeļdegvielas cenās Latvijā. Maijā kāpuma temps gada laikā pierimis līdz 8,8% (vidēji 15,9% janvārī-aprīlī). Uz priekšu skatoties, OPEC un citu valstu vienošanās pagarināt naftas ieguves ierobežojumus maija beigās naftas cenai bijusi kā pīlei ūdens, proti, pretēji OPEC gaidītajam cenas kāpumam, tā ir samazinājusies. Pie tam, vakar Brent naftas cena bija zemākajā līmenī kopš OPEC pirmā paziņojuma par naftas ieguves ierobežošanu pērnā gada novembra beigās. Kritumu izraisījušas negaidītās ziņas par krājumu palielināšanos ASV.
Pakalpojumu cenas savukārt maijā augušas par 3,6% (vidēji 3,3% janvārī-aprīlī), un diez vai turpmāk augs diži lēnāk. Bezdarba līmenis šogad samazināsies straujāk nekā pērn, un augs spiediens celt darbinieku algas. Līdz ar to palielināsies darbaspēka izmaksas, un tam parasti līdzi aug arī pakalpojumu cenas. Ja pērn kopumā bruto mēneša algas pieauga par 5% gada griezumā, tad šogad pirmajā ceturksnī izaugsme jau sasniedza 7,2%.
Šogad vidējā inflācija būs ap 2,5-3%. Iemetot aci jau nākamajā gadā, liela nozīme būs nodokļu reformai. Pirms kāda laika apspriestais akcīzes nodokļu palielinājums un šobrīd aktuālā diskusija par PVN likmes paaugstināšanu noteikti atspoguļotos augstākās cenās 2018. gadā. Taču, apvienojot ar citām nodokļu politikas iecerētajām izmaiņām, kas cilvēku kabatās atstās vairāk naudas, bažām nevajadzētu būt pamata.
viesis