Pildegovičs stāstīja, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uzsvaru liks uz dažādu starptautisko organizāciju novērotāju sūtīšanu uz Ukrainu, lai šādi mēģinātu novērst potenciālu asins izliešanu un karadarbību šajā valstī.
Ja šādi risinājumi nedarbosies, tad starptautiskajai sabiedrībai būs jādomā par piespiedu līdzekļiem, kā piespiest Krieviju ievērot starptautiskās tiesības - tās varētu būt ekonomiskas sankcijas, kontu iesaldēšana, vīzu atteikšana, sadarbības projektu pārtraukšana u.tml.
Militāri atbildes soļi Krievijai pašlaik netiek plānoti un tiks darīts viss, lai no tiem izvairītos, atzina ĀM valsts sekretārs, atzīmējot, ka arī NATO nevar iejaukties, jo Ukraina nav NATO dalībvalsts un neatrodas zem "NATO kodollietussarga". Diplomāts uzsvēra, ka primāra loma konflikta novēršanā būtu jāuzņemas ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Eiropas Padomei un ES.
Pildegovičs informēja, ka Latvija šodien dodas uz ES sanāksmi ar skaidru pozīciju - aicināt partnerus ES izdarīt visu iespējamo visās starptautiskajās institūcijās, lai stabilizētu situāciju Ukrainā, lai netiktu palielināts Krievijas militārais grupējums Ukrainā, lai apturētu Krievijas ekonomiskos un politiskos draudus Ukrainai.
ĀM valsts sekretārs uzsvēra, ka starptautiskajai sabiedrībai visādi jāstiprina jauno Ukrainas vadību, jo situācija šajā valstī ir trausla un ekonomika ir vāja. Tāpēc jau šodien ES plāno runāt par ekonomisko palīdzību Ukrainai, par to domā arī ASV un Starptautiskais valūtas fonds. Ir svarīgi panākt, lai jaunā Ukrainas valdība darbojas maksimāli iekļaujoši un valdības lēmumus atbalsta sabiedrības vairākums, uzsvēra Pildegovičs.
Runājot par vakardienas NATO sanāksmi, kurā tika nosodīta Krievijas realizētā militārā eskalācija Krimā, bet kuras vēstījums kopumā novērtēts kā maigs, Pildegovičs pauda viedokli, ka diksuija bijusi ilga un laba. Arī ASV, Kanādas un Lielbritānijas rīcība bijusi gana asa.
Diplomāts pastāstīja, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas pārstāvji kontaktējušies ar Krievijas ārlietu resora darbiniekiem un diplomātiem, prasot skaidrojumus Krievijas darbībām krimā un vaicājot, kāpēc Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizskaidro savas valsts rīcību, taču atbildes pēc būtības lielākoties nav saņemtas.
Vaicāts par Latvijas drošību šajā situācijā, piemēram, vai ir izteikts lūgums pastiprināt NATO spēkus Baltijā, Pildegovičs detaļās atteicās stāstīt, bet atzina, ka NATO mācības šajā reģionā pastiprināsies un vairāk tiks domāts par cīņu informācijas karā.
Savukārt runājot par Latvijas vēstnieces Krievijā Astras Kurmes statusu, Pildegovičs atzina, ka viņa nav atsaukta, bet par viņas atgriešanos Maskavā tiks domāts atkarībā no situācijas attīstības.
Kā ziņots, Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.
Oficiāli Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainas teritorijā vēl nav sācies, tomēr Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.
Papildināta no 7.rindkopas