Situāciju, kādā Latvijā patlaban atrodas piensaimnieki, Kalāns raksturoja kā ļoti smagu: "Krīze piensaimniecības jomā Latvijā jau ilgst vairāk nekā divus gadus, piensaimnieku resursi un kreditoru parādi ir kritiskajā līmenī. Patlaban pie mums ir zemākā piena iepirkuma cena visā ES. Nepārtraukti vēršamies dažādās sabiedriskās organizācijās Saeimā un valdībā, bet risinājuma joprojām nav. Tas, ko dara Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un citi valsts orgāni, nav pietiekams. Palīdzība ir vajadzīga nekavējoties. Valstij jāpiemaksā septiņi līdz astoņi centi par katru litru, lai zemnieki kaut kādā veidā varētu izdzīvot. Ja provizoriski situācija varētu uzlaboties līdz gada beigām, tad līdz šim brīdim liela daļa piensaimnieku var vienkārši neizturēt."
Kā vēl vienu risinājuma variantu situācijas uzlabošanai Daugavpils novada piensaimnieks minēja netiešos atbalsta veidus, piemēram, nodokļu sloga atvieglošanu. "Ja jau Latvijai nākas konkurēt kopējā Eiropas tirgū, tad kādēļ nesamazināt PVN likmi pienam, piemēram, līdz 7%, kā tas ir Polijā un Vācijā. Vēl viens no atbalsta veidiem varētu būtu tā saucamās zaļās komponentes, kas veido 22-27% no elektroenerģijas rēķinu kopējās summas, izņemšana no elektroenerģijas rēķiniem saimniecībām, kas nodarbojas ar piena lopkopību," teica Kalāns.
Kā nākamo atbalsta veidu piensaimnieks minēja nodokļu nomaksas budžetā iesaldēšanu, atjaunojot šo procesu pēc tam, kad krīze būs garām. Turklāt šis process būtu īstenojams tā, lai saimniecībām netiktu piemērots "grūtībās nonākušu saimniecību" statuss, jo pretējā gadījumā tās zaudēs iespēju realizēt jebkādus projektus. Tāpat bankās uz laiku būtu atceļami līzingu un kredītu pamatsummas maksājumi, lai dotu saimniecībām iespēju "izlīdzināt" finanšu plūsmas. Tāpat nākotnē būtu veidojams pašpalīdzības fonds.
"Domāju, ka visā šajā procesā, problēmu risināšanā būtu jāiesaistās Saeimai un valdībai. Uzskatu, ka skolotāju un mediķu algu jautājums ir aktuāls, bet ne mazāk svarīgi ir atrisināt arī piena lopkopju izdzīvošanas jautājumu, jo tieši viņi ir tie, kas maksā nodokļus budžetā, no kuriem tiek maksātas algas skolotājiem un mediķiem. Piena lopkopju nomaksātie nodokļi veido apmēram 30% no kopējās lauksaimniecības sektorā strādājošo nomaksāto nodokļu valsts budžetā kopsummas," norādīja Kalāns.
Pēc piensaimnieka teiktā patlaban Latvijā ik dienas tiek saražots ap 2000 tonnu piena. No tām Latvijā tiek pārstrādātas vien aptuveni 670 tonnas piena, pārējais piens tiek izvests uz Lietuvu par vēl zemāku cenu, un 39 Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi nespēj panākt pat 50% savu jaudu noslogotību. Rezultātā piena pārstrāde nav efektīva, turklāt neviens no pārstrādātājiem nestrādā ar zaudējumiem.
"Skaisti dziedāt un dejot, protams, ir labi, bet no tā budžets nepildās, ne mazāk svarīga ir arī valsts ekonomika. Ja risinājums piensaimnieku problēmām netiks rasts, saimniecības tiks likvidētas, govis tiks pārdotas tiem pašiem poļiem, un zaudējumi būs neatgriezeniski visiem, jo, lai atjaunotu ganāmpulku, ir nepieciešami vismaz četri pieci gadi," uzsvēra Kalāns.