Trampa priekšvēlēšanu mērķauditorija patiesībā bija tā vēlētāju daļa, kurai ir slinkums vai nevēlēšanās domāt ilgtermiņā, taču kuri vienlaikus bija noguruši no līdzšinējās varas īstenotās politikas. Es neuzņemtos tagad viennozīmīgi vērtēt un analizēt Trampa politisko kursu un kritizēt vai slavēt tā loģiskumu, jo gana skaidrs, ka ne jau viens pats Tramps gāja un uzvarēja – viņam bija un aizvien ir liels skaits, tajā skaitā ekonomiski un politiski ietekmīgu, domubiedru un to, kuri par viņu balsoja. Tātad tā bija apzināta izvēle, par kuras sekām visā pasaulē neviens nespētu šodien paust precīzu prognozi.
Izskatās, ka dažs labs politiskais spēks Rīgas pašvaldību vēlēšanu kontekstā visai konsekventi ievēro līdzīgu taktiku – mēģinājums spiest uz masām ar ausij tīkamām frāzēm, kas garnētas ar ne visai korektiem "faktiem". Slavējot savus sasniegumus un solot turpināt iesāktos, pašu izpratnē, labos darbus, vienlaikus diezgan atklāti mēģinot iebiedēt sabiedrību – ja mūs neievēlēsiet, tie citi jums visu noteikti atņems. Tikai jautājums – kuri ir tie citi, un kam un ko viņi īsti atņems? Turklāt šo iebiedēšanas taktiku lieliski papildina stratēģija – konsekventi klusēt brīžos, kad tiek jautāts par nepatīkamo.
Latvijas, sevišķi Rīgas, pašvaldību vēlētājs ir nonācis ļoti neapskaužamā situācijā – patlaban neviens politiskais spēks nepiedāvā kvalitatīvu programmu, ko būtu iespējams izvērtēt, atdalīt pelavas no graudiem un tādējādi diezgan skaidri saprast, kura partija vēlas pašvaldības vadības grožus iegūt savās rokās ar sabiedrībai svarīgāko mērķi – sakārtot saimniecību, pēc iespējas izskaust blēdības, nejēdzības un nevajadzīgus tēriņus un virzīt pašvaldību pa stabilas attīstības ceļu.
Būsim godīgi – tā nav tikai Rīgas, bet visu Latvijas pašvaldību problēma – pārsvarā cilvēki raujas pie varas, jo saskata iespēju no tā visa gūt sev un sev pietuvinātajiem kādu labumu.
Taču viņiem nav absolūti nekādas saprašanas un vīzijas, kā attīstīt potenciāli iegūstamo saimniecību. Tas attiecas gan uz tiem, kas šobrīd ir pie varas, gan arī tiem, kuri vēlas šo "pīrādziņu" valdošajiem atņemt.
Patiesībā tas viss ir viena liela un vienlaikus nožēlojami ciniska darbības imitācija it kā sabiedrības interesēs, kam apakšā ir paslēptas konkrētas intereses, ambīcijas, kā arī vēlme pašapliecināties, iegūstot kāroto amatu. Brīdī, kad varas zizlis tiek iedots rokās un sabiedrība sāk prasīt solījumu pildīšanu, iestājas panika, jo plāns bijis iegūt varu, bet solījumi bijuši tikai acu aizmālēšanai. Bet, kā redzams, var arī savādāk – nepanikot, bet vienkārši ignorēt.
Mantrausis
reptilis
Trollis JT