"Mūs maldina tādi apzīmējumi kā "kara veterānu samierināšana" un "izlīgums starp abās pusēs karojušajiem". Vecie vīri sen vairs nekaro, un nav vajadzīga mākslīga viņu sabrāļošana. Bijušajiem karavīriem jāsaņem materiālie pabalsti par izpostītajām dzīvēm un sagrauto veselību," sacīja komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis un uzsvēra, ka par spīti tam vēsturisko atmiņu konfrontācija sabiedrībā saasinās. "Karš ar aizvien niknāku sparu turpinās starp tiem, kuri paši pulveri nav ostījuši, pat trešajā un pat ceturtajā pēckara paaudzē - kas vienam varoņi, citiem ir noziedznieki," teica komisijas priekšsēdētājs un vienlaikus norādīja, ka politiķu uzdevums nav visus pievērst vienai pareizajai Otrā pasaules kara vēstures atmiņas interpretācijai, bet gan mazināt un apturēt konfrontāciju.
Komisijas priekšsēdētājs sacīja, ka politiķi līdz šim nav spējuši vienoties pat par to, ka divi brāļi nav dalāmi pareizajā un nepareizajā pusē karojušos tikai tāpēc, ka viens bija leģionārs, bet otrs sarkanarmietis.
Diskutējot par iespējamiem risinājumiem dažādo vēsturisko atmiņu konfrontācijas mazināšanai, Latvijas Universitātes pētniece un viena no pētījuma Latvijas sociālās atmiņas monitorigs autorēm Olga Procevska sacīja, ka ir jāatmet vēlme iemācīt vienu vēstures izpratni visai Latvijas sabiedrībai un jāsaprot - uzskats, ka problēmu atrisinās paaudžu maiņa, ir maldīgs un novecojis. Tā vietā ir jāattīsta orientēšanās uz vērtībām, proti, līdzjūtību, lai vienotos par kopēju uzskatu, ka karš pēc būtības ir slikts, sacīja pētniece un vērsa uzmanību, ka visu Otrā pasaules kara upuru piemiņa būtu jāgodina 8.maijā. O.Procevska un viens no pētījuma Latvijas sociālās atmiņas monitorigs autoriem Mārtiņš Kaprāns bija vienisprātis, ka vēl viens no problēmas risinājumiem ir latviešu un mazākumtautību skolu kopīgu vēstures mācības projektu organizēšana.
M.Kaprāns, raksturojot šī brīža situāciju atšķirīgo sabiedrības vēstures atmiņu kontekstā, klātesošajiem sacīja - nebūtu precīzi, ka izpratnes atšķirība par Otro pasaules karu starp latviski un krieviski runājošajām sabiedrības grupām pieaug. Precīzāks ir apgalvojums, ka līdzšinējā izpratne aizvien saglabājas, turklāt tendence liecina - gan latviski, gan krieviski runājošo grupu iekšienē vērojama krasa viedokļu atšķirība par šo jautājumu, un tas apliecina, ka nav konflikta starp latviski un krieviski runājošajiem, jo arī grupu iekšienē vērojamas atšķirības, uzsvēra M.Kaprāns. Viņš arī atzīmēja, ka īpaši atšķirīgi viedokļi ir krievvalodīgo starpā, kur daļa krievvalodīgo kara veterānus uzskata par uzvarētājiem, bet daļa - par upuriem, turklāt radikāli uzskati raksturīgi krievvalodīgo jauniešu vidū.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētniece Ilva Skulte uzsvēra, ka būtu jāorganizē plaša intelektuāla diskusija par vēstures notikumiem, kas Latvijā līdz šim nav notikusi. Savukārt RSU pētniece Anda Rožukalne sacīja, ka rezultāta panākšanai diskusijai par vēsturisko atmiņu konfrontācijas mazināšanu jābūt pastāvīgai.