Viņa atzīst, ka pieķert cilvēkus, kas atved uz uzņēmumu naudu koferī un izdala darbiniekiem, ir ļoti grūti. Reizēm tiek atklāti melnie sarasti datoros, citreiz šādi saraksti ir kladītēs, bet šādus gadījumus atklāt ir grūti.
Esot atsevišķi gadījumi, kad uzņēmuma vadībai pietuvinātu cilvēku kontos parādās lielas naudas summas, kas tiek pārskaitītas darbiniekiem, samaksājot algas. Taču uzņēmumi ir sapratuši - tiklīdz procesā tiek iesaistīta kredītiestāde, tā ir iespējams naudas ceļu izsekot. Atliek tikai vienam darbiniekam ziņot VID, kā šo naudas plūsmu var noskaidrot.
Tādēļ, pēc Pētersones teiktā, svarīgi ir noskaidrot un likvidēt naudas izcelsmes avotus. Viens no vecākajiem un izplatītākajiem paņēmieniem, kā pie šādas naudas tikt, ir fiktīvie darījumi. Latvijas likumdošana nosaka, ka VID pārrauga juridisko personu kontus. Tiklīdz tajos parādās līdzekļi, VID to redz. Bet, ja juridiskā persona atver kontu, piemēram, Lietuvā, tad tai ir tikai pienākums VID par to informēt. Ja šāda informācija netiek sniegta, sods par to ir neliels.
Otra būtiskā lieta - avansa norēķini. Tos regulāri izsniedz kādai personai, kas pretī neiesniedz atskaites par naudas izlietojumu. Līdz ar to avansa maksājumos nenosegtās summas sakrājas milzīgas, un tad uzņēmums var sākt maksātnespējas procesu.
"Šo iespēju no šī gada 1.janvāra likvidējām, nosakot - ja par avansa maksājumu nav iesniegti dokumenti, tad tas tiek pielīdzināts darba samaksai vai citiem ienākumiem. Līdz ko šī iespēja tika slēgta, tā attīstījās nākamā - aizdevumi bez termiņiem, bez procentu maksājumiem. Strādājam pie tā, lai arī šo iespēju tikt pie līdzekļiem aplokšņu algām likvidētu," teica Pētersone.