Negribu tagad aizvainot poļus vai kādu citu valsti, taču cīņā ar PVN shēmotājiem metodes un instrumenti ir stipri līdzīgi, un neesmu dzirdējusi par Poliju šai sakarā kā visveiksmīgāko. Turklāt neticu, ka īpaša specvienība būs tas instruments, kas viennozīmīgi garantēs - nodokļu shēmošana tiks izskausta pilnībā. Iespējams, Polijas lēmums ar laiku pierādīs savu efektivitāti, taču manā rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai es šobrīd varētu paust korektu, pamatotu viedokli, vai Latvijā šāda specvienība būtu nepieciešama. Turklāt būsim pavisam atklāti - lai arī kādas algas mēs noteiktu šādas specvienības darbiniekiem, tās summas, ko var un arī piedāvā noziedzīgā pasaule, ir nesalīdzināmi lielākas par to atalgojumu, ko var piedāvāt valsts. Jāsaprot, ka nodokļu krāpniecībā nav runa par tūkstošiem, bet miljoniem eiro. Ja cilvēks ir tendēts iesaistīties nelikumīgās darbībās, lai gūtu sev materiālo labumu, nekas viņu no tā neatturēs. Ir jāstiprina un jāuzlabo nodokļu kontroles mehānisms, ko VID arī pastāvīgi dara. Turklāt svarīgi ir ieguldīt resursus darbinieku atlasē, lai darbotos kaut vai pieckārtīgs filtrs - un negodīgi cilvēki nenokļūtu valsts pārvaldē.
Uzņēmēji ir neapmierināti, ka situācijā, kad darījuma partneris izrādījies blēdis, viņiem par to jāatbild ar visām no tā izrietošajām finanšu sekām. Kādēļ man jāveic VID funkcijas - jāpārbauda darījuma partneris, jākontrolē?
Tā tomēr nedrīkst būt. Tāda ir arī ES tiesu un VID pozīcija. Mēs runājam par ilglaicīgiem vai atsevišķiem lielu apjomu darījumu partneriem. Uzņēmumam nevar būt pilnīgi vienalga, kas ir tā darījuma partneris. Katram sevi cienošam uzņēmējam jābūt risku vadības sistēmai, pēc kuras izvērtē gan esošos, gan potenciālos sadarbības partnerus. Man pašai ir uzņēmējdarbības pieredze, un nekad mēs nesākām sadarbību, kamēr savu iespēju robežās nebijām pārliecinājušies, ka potenciālais darījumu partneris ir drošs un uzticams.
Vai jūtaties droši un stabili savā amatā?
Kas šajā pasaulē var būt droši? Atklāti sakot, es par to patlaban nedomāju. Turpinu pildīt savus pienākumus kā līdz šim. Nevienu dienu neesmu strādājusi ar attieksmi, ka tā varētu būt mana pēdējā darbdiena šajā amatā. Taču vienlaikus uzskatu, ka man ir pietiekami augsta kvalifikācija, lai gadījumā, ja šo amatu nāktos atstāt, es savas profesionālās zināšanas varētu ieguldīt un izmantot arī citā amatā. Šobrīd Valsts ieņēmumu dienestā esam īstenojuši virkni pasākumu, meklējam veidus, kā uzlabot un padarīt VID darbu efektīvāku. Taču vienu gan varu teikt noteikti - es neesmu marionete, un nebūs tā, ka izpildīšu kādas vēlmes vai darīšu darbus, par kuru jēgu un lietderību pati nebūšu pārliecināta. Neslēpšu, brīžiem rodas sajūta, ka viss, ko es un mans kolektīvs esam darījuši līdz šim, ir nepareizi! Daudzi publiski pauž asu kritiku un domā, ka no tā uzlabosies mūsu valsts labklājība! Taču, manuprāt, mūsu cilvēkos drīzāk brīžiem trūkst iejūtības attieksmē pret līdzcilvēku un kritikas pašiem pret sevi!
Visu interviju ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ināru Pētersoni lasiet pirmdienas, 23. maija, laikrakstā Diena!