gadam. Ticiet man, mērķu netrūkst. Kas mums bieži pietrūkst, ir laba griba," tā uzskata eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.Savukārt bijušais Ministru prezidents Māris Gailis vērtē, ka mums vajadzētu pacīkstēties kaut vai ar Igauniju un "aiziet viņiem garām".Dažādu organizāciju spiediens uz Latviju valsts attīstībai ir devis daudz pozitīva, bet ietekmei no ārpuses mēdz būt arī ēnas puses, brīdina eksperti.Sabiedrisko attiecību speciālists Mārcis Bendiks negatīvi vērtē to, ka politiķi tā vietā, lai formulētu idejas, uzstādītu uzdevumus, aicinātu līdzi un pildītu tos ar savu skaidru stāju un apņēmību, saka "Eiropa spiež, OECD spiež, mēs jau neko"."Ļoti daudz ierēdņu nekustas bez spiediena no ārpuses, ļoti daudz labu lietu Latvijā ir notikušas, pateicoties norādēm un spiedienam no ārpuses. Tad uzreiz viņiem ir vieglāk darboties, jo kāds ar rungu stāv aiz muguras vai draudzīgi piemiedz ar aci un izsaka piedāvājumu, no kura nevari atteikties," vērtēja reklāmas aģentūras !MOOZ vadošais radošais direktors Ēriks Stendzenieks.Tomēr visi ir pārliecināti - latvieši paši spēj uzņemties atbildību. Stāsts par kalpu tautu ir ne vien mīts, bet pat pūšana Krievijas prezidenta Vladimira Putina stabulē, brīdina eksprezidente Vīķe-Freiberga."Šī ir Krievijas ārpolitikas sastāvdaļa, lai savas bijušās impērijas - gan cariskās, gan padomiskās - pasaules priekšā noniecinātu kā tādas, kas vispār nav tautas," norādīja Vīķe-Freiberga.Bendiks saskata padomju laiku ietekmi: "Latvieši ir ārkārtīgi apņēmīgi, ārkārtīgi drosmīgi, ļoti uzņēmīgi. Tas, kas visvairāk atstāj iespaidu, ir nevis latviskums, bet postpadomiskums. Es domāju, tā paaudze, kas ir bijuši komjauniešu aktīvisti, sirdī tādi arī paliek."Savukārt Latvijas Universitātes profesors filozofs Igors Šuvajevs vērtē, ka liela daļa no tā saucamajiem mājasdarbiem, lai iestātos organizācijās, paveikti tikai uz papīra un vēl ir ieviešami dzīvē. Piemēram, vēl aizvien aizsardzībai nav atvēlēti 2% no iekšzemes kopprodukta."Atceraties, kā notika tā iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Īstenībā jau nekas netika skaidrots, tika biedēts, un ar biedēšanu iestājās. Un, ja biedē, tad neizdara mājasdarbus. Un neizdarītie mājasdarbi palika, gan iestājoties vienā organizācijā, gan otrā. Gluži tāpat kā tagad, trešajā klubiņā iestājoties. Tie mājasdarbi īstenībā nav izdarīti, uz papīra - viss ir kārtībā," sprieda Šuvajevs.Uzturēt sevi formā liks ne tikai organizāciju nosacījumi. Reformas vajadzīgas nevis kādam, bet mums pašiem, norāda aptaujātie."Mēs esam komandā, kur jāskrien līdzi. Tas nozīmē, ka tev ir jābūt visu laiku formā un tā forma jāuztur. Būt tur nozīmē pastāvīgi censties," norādīja Gailis."Ne jau ES vajadzīgs, lai mums būtu tas un tas, un tas. Un tādam OECD arī nekas nav vajadzīgs. Mums ir vajadzīgs. Tas ir tāpat kā "netīrīsi zobus - netiksi oktobrēnos iestāties". Tagad nevarēs aizbildināties, ka kaut ko vajag kādiem citiem onkuļiem un tantēm, es atvainojos. Mums pašiem to vajag," vērtēja Bendiks.Eiropas Savienība, NATO, eirozona, Šengena un arī OECD ir kā kārtējā medaļa jeb līdzeklis, lai gala rezultātā sasniegtu galveno mērķi, norāda Vīķe-Freiberga."Mums tie visi ir bijuši ceļastabi. Mūsu mērķi nekur nav pazuduši. Nedzīvojam padomju laikos, piecgadu plāni mums nav vajadzīgi, neesam mazi bērni, kam ir vajadzīgs priekšā ceļa karte, kā virzīties uz priekšu. Mēs esam pietiekoši pieauguši kā cilvēki un kā valsts, lai saprastu, ka mūsu virsmērķi ir galvenais, kam viss pārējais ir tikai līdzeklis, palīglīdzeklis, lai tur nokļūtu," uzskata eksprezidente.Viņa norāda, ka galvenie mērķi - saglabāt suverenitāti, veidot demokrātisku valsti un ļaut tautai garīgi un materiāli pilnveidoties - nekur nav pazuduši, un līdzekļus to sasniegšanai vienmēr varēšot atrast.
Pēc pievienošanās OECD jādomā par nākamo Latvijas stratēģisko mērķi
Pievienošanās līgums starp Latviju un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju jeb OECD tiks parakstīts jūnija sākumā Parīzē. Tagad aktuāls kļuvis jautājums par nākamo Latvijas stratēģisko mērķi, svētdien vēsta LNT raidījums _Ziņu TOP 10. _Versijas par to, kādam tam jābūt, ir dažādas."Palūkojaties uz tiem 117 mērķiem, ko Apvienotās nācijas ir izvirzījušas tagad pasaules attīstībai līdz 2030.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.