Centrālās statistikas pārvalde nule informēja, ka pēdējos piecos gados ir samazinājies mājsaimniecību skaits, kuras nespēj nodrošināt visiem bērniem noteiktas pamatvajadzības, tomēr atsevišķās pozīcijas situācija ir pasliktinājusies.
Lai arī pēdējos gados ir izdevies panākt finansiālā atbalsta palielinājumu jaunajiem vecākiem, kas audzina bērnus līdz pusotra gada vecumam, un vecāki var izvēlēties savas ģimenes ritmam piemērotāko pabalstu sistēmu, tomēr jāturpina celt ģimenes valsts pabalstu par otro un trešo bērnu. Tā, lai ģimene ar trīs bērniem saņemtu vismaz 150 eiro mēnesī.
Mērķis ir divu gadu laikā palielināt ģimenes valsts pabalstu par katru bērnu. Proti, par pirmo bērnu – 15 eiro, par otro – 25 eiro un par trešo – 50 eiro. Turklāt, ja ģimenē ienāk otrais bērniņš, tad 25 eiro pabalstu saņemtu arī par pirmo atvasi, attiecīgi arī 50 eiro pabalstu saņemtu visi trīs bērni. Tā mēnesī kopējais pabalsts būtu 150 eiro.
Manuprāt, ģimenes valsts pabalsts jāpiešķir līdz bērns absolvē vidusskolu, nevis tikai līdz 18 gadiem. Līdzekļus Latvijas budžetā var atrast kaut vai sekojot Igaunijas valdības piemēram. Proti, mūsu ziemeļu kaimiņi pēdējos četrus gadus konsekventi paaugstina alkohola akcīzes nodokli un ieņēmumus investē ģimeņu atbalstā.
Patlaban īstenotā demogrāfijas politika ir viens no būtiskiem iemesliem, kurš uzlabo labklājību, proti, samazinās to ģimeņu skaits, kurās naudas trūkums liedz pilnvērtīgi aprūpēt visus bērnus, uzskata politiķis.
Ja atceramies, vēl nesen politiķi pēla Nacionālo apvienību par izvirzīto tā saukto „demogrāfijas ultimātu”. Taču soli pa solim mums ir izdevies sasniegt vērā ņemamus rezultātus – dzimstības rādītāji ir pieauguši vairākus gadus pēc kārtas, šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzot augstāko rezultātu kopš 2009.gada. Mēs redzam, kā veidojas kompleksa sistēma, kas atbalsta ģimenes teju līdz brīdim, kad bērns sasniedz pusaudža gadus. Tas rada drošību un ļauj plānot kuplāku atvašu pulciņu.
Būtisks panākums ir līdzmaksājums par privāto bērnudārzu tām ģimenēm, kuru atvases neapmeklē pašvaldības dārziņus, tādējādi jaunie vecāki ir mazāk atkarīgi no pašvaldību nespējas mazināt garās rindas. Šogad beidzot ir sākusi darboties arī valsts atbalsta programma pirmā mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm.
Līdz 165 eiro ir palielināts arī iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu, kas dod par 15 eiro vairāk maciņā nekā iepriekš noteiktais atvieglojuma apmērs, palielināti arī maksājumi no uzturlīdzekļu garantijas fonda. Taču arī šie atbalsta veidi ir pilnveidojami.
Turklāt jau no šāgada 1.septembra visiem Latvijas 4.klašu skolēniem no valsts budžeta tiks nodrošinātas brīvpusdienas. Tālejošais mērķis ir nodrošināt brīvpusdienas visiem skolēniem līdz vidusskolai.