Vaicāts, cik ilgi Latvijas armija spētu noturēties bruņota konflikta gadījumā, līdz palīgā ierodas NATO spēki, Pabriks atbildēja, ka Latvija spēs noturēties pret jebkuru iebrucēju tik ilgi, kamēr "mums būs motivācija cīnīties par savu valsti". Ministrs gan nesniedza atbildi, vai aizsardzības plānos ir minēts provizoriskais noturēšanās dienu skaits.
Pabriks uzskata, ka 1939./1940.gadā lielākā kļūda, ko pieļāva tā laika valsts vadītājs Kārlis Ulmanis, bija nepretošanās padomju armijai, lai arī sabiedrībā motivācija pretoties bija ļoti augsta.
"Toreiz Latvija, kuras vadībā bija autoritārs, nevis demokrātisks līderis, pieļāva stratēģisku kļūdu, un es ceru, ka nekad šī kļūda netiks atkārtota. Noteikti vajadzēja pretoties, lai arī karošana tolaik būtu izvērtusies asiņaina, taču tagad mums nevajadzētu visiem skaidrot savas valsts vēsturi. Galu galā, neskatoties uz nepretošanos, valsts tāpat zaudēja desmitiem tūkstošu iedzīvotāju dzīvību," piebilda Pabriks.
Vēsturniekiem, protams, nepatīkot spekulācijas, kā būtu pavērsusies vēstures gaita pretošanās gadījumā, taču varot redzēt, ka Norvēģija, lai arī zaudēja Vācijai, zaudēja ar lepnumu, uzskata aizsardzības ministrs.
Runājot par to, kāda šobrīd ir iespējamība, ka kādā pasaules daļā izceļas liela apmēra bruņots konflikts, politikas zinātnes doktors Pabriks atbildēja, ka viņa izpratnē pasaulē drošības situācijai šobrīd ir tendence pasliktināties.
Izaicinājumi pieaug, jo rodas jauni konvencionālie draudi, kuri mijas ar transnacionāliem draudiem. Transnacionāli draudi nav saistīti ar konkrētu valsti, bet saistīti ar terorismu, kiberuzbrukumiem.
Pabriks secina, ka pieaugusi spriedze Āzijas reģionā - Japānā, Ķīnā, Korejā, Taivānā. Visnopietnākā spriedze, protams, ir Tuvajos Austrumos - Sīrijā, Izraēlā, Irānā. Tāpat nestabila situācija ir Ziemeļāfrikā, jo šeit patvērumu mēģina rast radikālas grupas, turklāt šis reģions ir Eiropas pievārtē. Pēc revolūcijām Ēģiptē, Lībijā un Tunisijā situācija ir neskaidra, tāpat nevarot izslēgt konfliktu izcelšanos Kaukāza reģionā.