Ir vēstīts par vairākiem gadījumiem, kad Norvēģijā no ģimenēm izņemti bērni, kas izsaucis plašu ažiotāžu, un ka lietuvieši pat vērsušies pie Eiropas Savienības (ES), lai panāktu, ka Norvēģija maina bērnu tiesību likumus. Mežaku ģimene gan uzskata, ka bērnu "atņemšanai" Norvēģijā parasti ir pamats. Daigas vīrs Arvils Mežaks, kurš pārstāv arī Latviešu biedrības Norvēģijā, uzsvēra, ka panika no baltiešu puses "ir krietni pārspīlēta".
Abi uz Norvēģiju devušies apmēram pirms desmit gadiem, viņi atceļojuši uz bagāto ziemeļu valsti, jo Arvilam piedāvāts labs, interesants darbs – viņš ir programmētājs. Abi gan teic, ka arī Latvijā nav bijis slikti.
Ģimenei ir meita pusaudžu gados, tāpēc interesanta pieredze ar bērnu audzināšanu bijusi, kad, kā stāsta Daiga, pretēji Latvijā ierastai praksei, par bērniem ļoti lielas rūpes uzņēmušies tieši tēvi. Pasākumu organizēšanu, ekskursiju naudu savākšanu un tamlīdzīgi biežāk uzņēmušies tēvi.
Daiga uzskata, ka vīriešiem vispār ieteicams padzīvot Norvēģijā – " tas ļoti labi noregulē domāšanu".
Savukārt lielās rūpes par bērnu labklājību izskaidro tas, ka norvēģiem bērns esot liela vērtība. Dažādu iemeslu dēļ Norvēģijā ir problēma ar neauglību. Tāpēc arī bērnu jautājumiem tiek veltīta tāda uzmanība. Svarīgu lomu spēle arī tas, ka bagātā valsts var atļauties vairāk resursu veltīt ģimenes uzraudzībai.
Šobrīd par atgriešanos Latvijā Mežaki vēl nedomā, bet vienmēr esot iespēja, ka pēc tam, kad atvase pabeigs mācības, tiks domāts arī par dzīvi Latvijā. Tēvzeme gan nav aizmirsta un abi bieži arī to apciemo.
Ar Latviešu biedrību Norvēģijā ceturtdien Latvijas vēstniecības Norvēģijā telpās tikās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.
precizēta 1. un 2. rindkopa