Mūsu Svētuma cena

Esmu ieguldījis savu artavu gan barikāžu kustībā, gan arī neatkarīgās Latvijas ekonomiskajā izaugsmē - kopš 1988.gada darbojos kā privātproducents, rīkojot koncertus un dažādus cita veida izklaides pasākumus, un 2003.gadā radīju Latvijā jaunu pakalpojumu nozari - biļešu centralizētu izplatīšanu. Proti: esmu dibinājis un attīstījis uzņēmumu Biļešu paradīze.

Un vēl. Nekad mūsu atjaunotās valsts laikā neesmu nedz pretendējis, nedz arī saņēmis kādus atbalstus, grantus, dotācijas, sponsorējumus, algu utt... no valsts vai pašvaldību budžetu līdzekļiem. Arī nākotnē netaisos pretendēt uz publiskajiem līdzekļiem. Gluži otrādi, manis vadītie uzņēmumi visu šo gadu laikā ir kārtīgi maksājuši nodokļus. Diezgan prāvus. Tātad piedalos budžeta veidošanā, apmaksājot tās atrakcijas ar naudu un citas akcijas, par kurām būs tālāk šajā rakstiņā. Ja kādam interesē skaitļi, var ieiet attiecīgās mājaslapās un apskatīties. Šodien internetā viss esot pieejams un redzams...

Man šī zeme un valsts nav mazāk nozīmīga, mīļa un dārga kā dažādiem "onkuļiem" un "tantēm", kuri sagatavojuši valstiski svarīgas sejas izteiksmes ar horizontālu rievu pierē, mēģinot tajā atspoguļot neviltotas rūpes par mūsu likteņiem, gadiem gozējas dažādos ekrānos bārstīdami tukšas frāzes, no kurām vienīgais saprotamais ir tas, ka "vidēja termiņa plānošanas periodā naudas budžetā nav, bet mēs meklēsim". Pameklēsim kopā!

Šajā naudas trūkuma sakarā, man ir daži jautājumi un ierosinājumi mūsu kultūras druvas dižkopējiem un naudas tērētājiem - Kultūras ministrijai, Dziesmu svētku padomei, LNKC un varbūt vēl kādam, kurus birokrātijas džungļos vienkārši nav iespējams sameklēt. Visi ir viens par otru svarīgāki un aizņemtāki, kampaņveidīgi dalot mūsu (nodokļu maksātāju) naudu vidēja termiņa plānošanas periodam.

Sāksim:

1. Vai kāds no valdīkliem un valdīklām (aizguvums no Elitas Veidemanes leksikas), pirms aprakt 77 miljonus Mežaparka estrādē, ir sarēķinājuši, cik tad maksātu sarīkot mūsu Dziesmu svētkus Tallinas estrādē, kurā var ietilpt 70 000 skatītāju? Es ātri sarēķināju. Pie visdāsnākiem maksājumiem par transportu, trīs dienu ēdināšanu, trīs nakšu gulēšanu dalībniekiem, estrādes īri trijām dienām, tehnisko nodrošinājumu utt., tas maksātu vien nieka 5-7 miljonus eiro. Izskatās, ka par 77 miljoniem varētu rīkot svētkus līdz Latvijas 110 gadadienai, 2028.gadu ieskaitot.

2. No TV ekrāniem mums lepni stāsta, ka vietu skaits mūsu estrādē tikšot palielināts par 6000, respektīvi no 24 000 līdz 30 000 sēdvietām. Tas būšot milzīgs solis pretī biļešu tīkotājiem, kas kopā ar aprobežotajām tiesībām iegādāties ne vairāk kā četras biļetes vienam pircējam, atrisinās ažiotāžu ap biļetēm. Visi gribētāji tikt uz koncertiem tagad būs laimīgi. Vai tiešām? Pieņemsim. Bet vai kāds no valdīkliem un valdīklām ir sarēķinājis cik maksās šis viens "palielinātais" krēsls Mežaparka estrādē? Es parēķināju - apmēram 5 000 līdz 6 000 eiro viens krēsls vai sēdvieta. Manuprāt, padārgi, it īpaši ņemot vērā Mežaparka estrādes noslogojumu ar šādu palielinātu,= līdz 30 000 sēdvietu skaitu.

Pasākumi, kuros tiešām ir nepieciešams izmantot pilnu Mežaparka estrādi, notiek vidēji vienu reizi 2,5 gados. Paskaidrošu - reizi piecos gados "lielie" Dziesmu svētki un reizi piecos gados Skolēnu, un jauniešu dziesmu svētki. Tas arī viss. Bet starp tiem ir tā, kā rakstīja Vilis Plūdonis:

Un atkal tukšs un kluss ir klajumā;
Tik, iztraucēts no trača negantā,
Pa lauku laukiem zaķis aizļinkā.

Kā būs ar zaķiem, nezinu, bet tukšs un kluss gan būs līdz nākošajiem "lielbudžeta" pasākumiem.

3. Vai kāds no mūsu vadoņiem uz šo estrādei piešķirto 77 miljonu tēriņu fona var izskaidrot, kādēļ jau 15 vai 20 gadus nav iespējams pabeigt Nacionālās operas rekonstrukciju, kurai nepieciešami vien kādi 25-30 miljoni, un, kura pēdējos piecos gados ir apkalpojusi 750 000 skatītāju? Kādēļ nav iespējams, ieguldot vien "nieka" 15-20 miljonus, Kongresu namu divu līdz trīs gadu laikā pārbūvēt par mūsdienīgu koncertzāli, bet jāceļ jauna (koncertzāle) ar nesaprotami samudžinātu finansējumu un neskaidrām īpašumtiesībām kaut kur "jaunattīstāmajā" kvartālā nepārredzamā nākotnē. Vienu (koncertzāli) nesen jau taisījās būvēt uz dambja. Kur tas viss palika? Vai dambis aizskalots?

4. Valdīkli un valdīklas! Varbūt šodien, 25. tirgus ekonomikas gadā, pietiek aizsegties ar svētulīgu sociālā atbildīguma masku, beidzot noteikt Dziesmu svētku biļetēm normālas komerccenas, novirzīt šos (biļešu) ieņēmumus dalībnieku materiālajai kompensācijai. Paskaidrošu savu domu - katrs Dziesmu svētku dalībnieks, izņemot pensionārus, studentus un skolēnus, vismaz nedēļas garumā būs spiests kavēt darbu. Neviens viņiem, gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, šo kavējumu nekompensēs. Tie bija daži jautājumi par saimniekošanu, bet tagad par domāšanu: Vai Rīgai (pašvaldībai) beidzot nebūtu pienācis laiks atdot operas un Nacionālā teātra ēkas un zemi zem tām valstij, pretī saņemot attiecīgus valsts īpašumus? No malas skatoties, nepamet sajūta, ka mūsu valdošie valsts un Rīgas "svarīgie papi" un "nopietnās mammas" ir aizkavējušies bērnībā un nosmulētām mutītēm, tērpušies īsās bikšelēs, skaļi spiegdami, turpina spēlēt "kariņus", kur vieni ir "sliktie", citi – "labie".

Derētu apvienoties un paspēlēt "kariņu" pret stulbumu, nabadzību, slinkumu, nevīžību un savstarpējo neizpratni. Varbūt, ka varam vinnēt!

Atbildes negaidu, jo to nevienam vienkārši nav. Ja arī kādam liekas, ka ir, tad tās nebūs atbildes, bet lozungi, kuri savirknēti no tik birokratizētiem vārdiem, kurus mēs vienkārši nesapratīsim. Nav valstī saimnieciskas domāšanas, ir iracionāli "reitingiska" un cikliska: no vēlēšanām līdz vēlēšanām. Notiek kampaņveida akcijas, gluži kā lielveikalos. Šobrīd modē ir nodokļu reformas akcija. Izglītības un veselības akcijas sāk jau sevi izsmelt. Ar lielu nepacietību gaidīsim nākošās!

P.S. Pirmskara Ulmaņlaikos esot bijusi šāda kārtība. Ja gribēji aizdevumu no bankas saimniecības attīstībai, tad dzīvojamo māju varēja sākt celt vai atjaunot tikai tad, kad bija uzbūvētas kūtis, pagrabs, šķūnis, klēts un citas saimniecības normālai funkcionēšanai nepieciešamas ēkas. Manā izpratnē ir līdzīgi - izdari kaut vai vienu darbu (pabeidz operu, pārbūvē Kongresu namu utt.), bet izdari to kārtīgi un līdz galam, un tikai tad ķeries pie Mežaparka, koncertzāles utt... Lai pēkšņi apmetums no operas nesāk krist skatītājiem uz galvas jau nākošpavasar pirms Dziesmu svētku ieskaņas koncertiem un, dies' nedod, pirms svinīgā simtgades pasākuma LNOB 2018.gada novembrī...