Jau vēstīts, ka administratīvā rajona tiesa otrdien nolēmusi atcelt Rīgas domes aizliegumu Apvienībai pret nacismu rīkot divus pasākumus 16.martā. Tāpat pasākumus leģionāru atceres dienā varēs rīkot arī aktīvists Uldis Freimanis.
Atbilstoši likumdošanai iedzīvotāji savas tiesības varēs brīvi realizēt un tiesībaizsardzības iestādēm būs jānodrošina sabiedriskā kārtība un drošība pasākumu norises laikā, tiesas lēmumus komentēja DP. Vienlaikus DP uzsver, ka policijai pasākumus būs vieglāk kontrolēt, ja to rīkošana ir atļauta.
Arī bijušais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa uzskata, ka lielāki riski sabiedrības drošībai būtu tad, ja pasākumi tiktu aizliegti. "Dabīgi, ka tas būs problēmātiski, bet vismaz šobrīd ir skaidrība un policija var mierīgi gatavoties tam. Tālāk jau viņi zinās, kā nostrādāt," pauž J. Rekšņa.
Viņš uzsver, ka šogad pastāv lielāki drošības riski, tomēr ar aizliegumiem nebūtu iespējams kaut ko panākt. Diskutabla, viņaprāt, ir pasākumu norises vieta, jo šis nav tas labākais veids, kā izmantot savus simbolus. "Tas gan ir vecs stāsts, bet vai īstā vieta ir Brīvības piemineklis? Tur tomēr ir jābūt kaut kādam atsevišķam regulējumam."
Līdzīgās domās ir arī bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece, kura uzskata, ka pēc referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu, sabiedrība kļuvusi agresīvāka un vairāk sašķelta nekā tā bijusi iepriekš.
"Iepriekš krievvalodīgie un latvieši ļoti miermīlīgi spēja sadalīt teritoriju ap Brīvības pieminekli, varbūt atskanot kaut kādiem izsaukumiem. Šobrīd es domāju, ka tie cilvēki, kas iepriekš bija miermīlīgi, šī politiķu iniciētā referenduma dēļ būs kļuvuši daudz radikālāki. Tā kā es domāju, ka tas apdraudējums ir daudz lielāks," uzskata bijusī iekšlietu ministre.
Viņa arī piebilst, ka iespējami divi dažādi ceļi – vai nu visiem pasākumus aizliegt vai atļaut. "Tā kā mēs esam demokrātiska valsts, tad pie mums visu atļauj, kas manā izpratnē ļoti sarežģī drošības iestāžu un citu dienestu darbu," teica L.Mūrniece.
Tomēr L. Mūrniece uzsver, ka nebūtu pareizi visus pasākumus aizliegt, jo valstī ir pulcēšanās un vārda brīvībā. "Tā kā šis jautājums katru gadu ir vienāds, skaidras atbildes man nav. Bet man ir pilnīgi skaidrs, ka tas, ka ir atļauti šie pasākumi, sarežģī dzīvi ļoti daudziem cilvēkiem - gan amatpersonām, gan tiem, kas vispār ies garām tajā dienā," uzskata L. Mūrniece.