N.Muižnieks arī uzskata, ka Latgales iedzīvotāji par divvalodību balsoja, jo jūtas ekonomiski aizmirsti, jo lielākā daļa Eiropas Savienības līdzekļu nonāca Rīgā, radot Mateja efektu, proti, "katram, kam ir, dos, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir".
"Trešais iemesls ir emigrācija, ko izraisījusi ekonomiskā situācija. Emigrācija ir ļoti izmainījusi ne tikai Latgales, bet arī citu Latvijas novadu seju. Aktīvākie cilvēki ir aizbraukuši, un palikušajiem ir izmisuma stāvoklis," teica Muižnieks.
Lai situāciju uzlabotu, Muižnieks iesaka latviešu valodas apguvei piešķirt papildu līdzekļus, kā tas bija pagājušā gadsimta 90.gados. Latviešu valodas apguves valsts programmai tolaik bija savs birojs Daugavpilī. Arī tagad vajadzētu izpētīt reģiona vajadzības un nodrošināt tām finansējumu. Tāpat viņš rosina sniegt atbalstu Latgales attīstības aģentūrai.
"Mūsu Rīgas gudrajām galvām un ministriem ir ļoti aktīvi jābrauc uz Latgali, jāiepazīstas ar situāciju un jārunā ar cilvēkiem. Es domāju, ka mēs visi, kas esam Rīgā, bieži vien ignorējam Latgali. Es to attiecinu arī uz sevi un saviem kolēģiem pētniecībā. Mēs it kā sadarbojamies ar Daugavpils universitāti, bet ar to laikam nepietiek, ir jābrauc un jākļūst par viņu sabiedrotajiem," sacīja Muižnieks.
Kā ziņots, Latgalē par grozījumiem Satversmē nobalsoja 78 736 balsstiesīgie jeb 55,57% referenduma dalībnieku, pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 62 369 cilvēki jeb 44,02% no tautas nobalsošanas dalībniekiem.