Meņģelsone: Solidariātes nodoklis dod signālu - mēs esam par mazām algām

Fragments no intervijas: Kā vērtējat 2015.gadu no darba devēju skatupunkta - kas bija lielākie veiksmes stāsti, un kādas bija galvenās problēmas?Jāteic, ka, vērtējot kopumā, mūsu - LDDK - sadarbība ar Laimdotas Straujumas vadīto valdību bija ļoti konstruktīva un lietišķa. Mēs varējām saprast - kas, kur un kāpēc. Absolūts veiksmes stāsts ir tas, ka mums izdevās panākt, ka valdības deklarācija nav tikai vēlmju saraksts ar gaišām, cēlām frāzēm, bet, pateicoties mums un Laimdotai Straujumai personīgi, tajā tika iekļauti arī izmērāmi rādītāji, kas nav bijuši nevienā iepriekšējā valdības deklarācijā. Veiksmīgi tika atrisināta arī Krievijas embargo radītā situācija, kas daudziem uzņēmējiem bija pilnīgs force majeur. Tā bija šoka terapija tiem, kuru galvenais eksporta tirgus bija Krievija. Lai palīdzētu uzņēmējiem, bija nepieciešama ātra rīcība, kas arī sekoja, un savlaicīgi līdzekļi tika pārdalīti jaunu eksporta tirgu meklēšanai un apgūšanai. Pateicoties tam, eksporta apjomi nekritās, tikai mainījās tirgi. Kā pēdējo no labajām lietām es minētu arī veiksmīgu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē vadīšanu. Savukārt kā galveno negatīvo lietu es izceltu neveiksmīgo budžeta veidošanas procesu. Finanšu ministrijai (FM) bija savs redzējums, kā nodrošināt fiskālo telpu, un tas vairāk bija FM monologs, nevis dialogs. Jāteic, ka Straujuma attiecībā uz vairākām, mūsuprāt, kļūmīgām un sasteigtām, iniciatīvām bija uzņēmēju, respektīvi, sociālo partneru pusē, bet jautājums jau ir par komandas saspēli. No valdības puses galvenais arguments bija tāds, ka 2014.gadā, kad pieņēma nodokļu stratēģiju, bija cita situācija un tagad apstākļi mainījušies. LDDK šajā aspektā gan bija cits viedoklis.Vai LDDK ir tikpat strikta pozīcija kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, ka līdzšinējam finanšu ministram Jānim Reiram vairs nevajadzētu šo amatu ieņemt jaunajā valdībā?LDDK nekad nav fokusējusies uz personāliju jautājumu, bet veicamajiem darbiem. Runa ir par institūciju politiku, jo viens cilvēks vienpersonīgi neveido visu nodokļu politiku. Ja runājam par iniciatīvām, kas mūs neapmierina un liekas nepareizas, jāmin diferencētais neapliekamais minimums, kas nerada nevienu pozitīvu efektu, un solidaritātes nodoklis. Abiem šiem jauninājumiem var būt graujošas sekas uz tautsaimniecību.Lūdzu, miniet šīs graujošās sekas.Ja runājam par diferencētu neapliekamo minimumu, tad tas vairos nevienlīdzību, jo iedzīs cilvēkus nelegālajā ekonomikā. Tas arī nedod efektu katru mēnesi, bet tikai pēc gada un trīs mēnešiem. Taču sociāli jūtīgajām grupām, kuru dēļ it kā šī diferenciācija ieviesta, piemaksa ir svarīga katru mēnesi, nevis vajadzīga tikai vienreizēja izmaksa pēc gada. Turklāt tas rada papildu slogu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvajam aparātam.VID ģenerāldirektore gan minēja, ka deklarāciju apstrāde notiks esošā VID budžeta ietvaros.Dod Dievs. Ja runājam par solidaritātes nodokli, tad tas sūta skaidru signālu - mēs esam par mazām algām. Visos stratēģiskajos dokumentos mēs iestājamies par augstu pievienoto vērtību un inovācijām, taču tam būtu jāseko arī darbiem. Ja Olainfarm piesaista augsta līmeņa speciālistus, kas ražo patentus, tad šiem darbiniekiem ir jāmaksā Eiropas līmeņa algas. Uzņēmumi, protams, neatļausies samazināt atalgojumu šiem Eiropas līmeņa speciālistiem, kas ir uzņēmuma kodols, bet tiks meklēti citi veidi, kā ietaupīt un ko samazināt, vai arī tiks palielinātas cenas. Vēl, kas ir svarīgi, - šāda mēroga izmaiņas nevar veikt divus mēnešus pirms gada beigām. Jo uzņēmumu darba tempā tas faktiski ir jau rīt uz brokastu laiku. Piemēram, Olainfarm, lai samaksātu jauno solidaritātes nodokli, jāatrod papildus viens miljons eiro. Es to arī nesauktu par solidaritātes nodokli tāpēc, ka tas neaiziet konkrētam mērķim. Uzņēmēji ļoti atbalstītu, ja viņu naudu ieguldītu konkrētās aktivitātēs, piemēram, pusprocentu no pievienotās vērtības nodokļa novirzītu drošībai vai skolēnu brīvpusdienām, bet konkrētajā gadījumā mēs solidarizējamies tikai ar vispārējiem valdības tēriņiem.Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 4.janvāra, numurā!