Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts uzskata, ka, lai arī katram ir tiesības izteikt savu viedokli, amatpersonas nevar publiski paust savu privāto viedokli attiecībā uz savā pārziņā esošo pārraugāmo lauku.
"Katrs cilvēks var gribēt izteikties, tomēr Cālītes-Dulevskas viedoklis var izraisīt negribētas sekas vismaz no neformālā viedokļa – padome var pamazām zaudēt neitrālas un kompetentas institūcijas statusu. Attiecībā pret pārraugāmo lauku, padomes locekļu izteikumiem jābūt neitrālākiem. Jo ar laiku tas varētu radīt, mazākais nepatiku, un lielākais – neticību par pašas padomes darbu, ka padome varētu būt objektīva," spriež Dz. Kolāts.
Latvijas Radio ģenerāldirektors Jānis Siksnis piekrīt, ka A.Cālītes-Dulevskas izteikšanās nebija korekta, jo cilvēki "Radio mājā" ļoti personiski uztver šādus apvainojumus. Viņš arī nesaprot, kādēļ ir tāda jezga. "Esmu pārsteigts, kāpēc ir tāds satraukums par tiem viesiem, jo, manuprāt, tur nebija nekādu lielu pārkāpumu. Cilvēki tika korekti pieteikti, nebija klausītāju maldināšana," brīnās J. Siksnis. Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka tā ir tēma, par ko būtu jārunā.
"Sabiedrisko mediju saturs ir ļoti svēta lieta, un par to sarunu nekad nevar būt pārāk daudz. Tāpēc es ceru, ka būs kvalitatīva diskusija," saka J. Siksnis. Līdzīgi uzskata arī žurnāliste Baiba Strautmane. "Diez vai Aija Cālīte-Dulevska bija tas cilvēks, kam par to vajadzēja izteikties, tomēr es ļoti atbalstu diskusijas notikšanu kā tādu. Diskusija par to, kādus cilvēkus mediji veido un popularizē kā viedokļu līderus, ir apspriešanas jautājums. Runa gan nav par to, ka tauta aiziet pārspīlējumos, ka, redz, tagad būs saraksts, ko var un nevar aicināt. Jautājums ir par līdzsvaru un cik adekvāti cilvēki spēj novērtēt šādas situācijas. Es to atbalstu, un mani iepriecina, ka par šo tematu notiek saruna," portālam pavēstīja B. Strautmane.
Tomēr, viņasprāt, uzreiz bija saprotams, kāds būs sarunas rezultāts. "Katrs, kurš strādā žurnālistikā, varēja paredzēt, kādā virzienā šie trīs vīri runās un bija prongozējams, ka to situāciju apskatīs tikai no vienas puses un būs vien tukša spriedelēšana, nezinot reālos apstākļus," saka žurnāliste. Viņasprāt, sarunā bija jāpiedalās vismaz vienam viesim, kurš ir iesaistīts šajos notikumos. "Oponenti, protams, saka, ka neviens neko neteiks un nestāstīs, bet vajag vismaz kādu, kurš taisnosies un skaidros, no kā var lobīt ārā realitātes druskas," uzskata žurnāliste.
Dz. Kolāts gan domā, ka viesu izvēle nav tik kritizējama. "Visi trīs tika izvēlēti pēc konkrētiem kritērijiem, bijuši piesaistīti politiskajām partijām – par līdzsvara trūkumu nevar sūdzēties. Ko var darīt, ja katrs no viņiem ir zināmai sabiedrības daļai nepatīkams?" spriež Dz. Kolāts.
Latvijas Radio ģenerāldirektors piekrīt, ka ar viesiem viss bija kārtībā. "Šie cilvēki ir kompetenti izteikties par politiskiem jautājumiem. Viņi ir bijuši iesaistīti politikas procesos. Par viņu lomu tur var diskutēt – vai tiešām tas bija tas labākais variants, bet jautājums jāskata plašāk. Ja mēs visu laiku pieturētos pie kaut kādiem ekspertiem, kurus var oficiāli uzskatīt par neitrāliem, objektīviem un tīriem, tad tas loks būtu ļoti šaurs. Mūsu pienākums tomēr ir domāt un darīt tā, lai klausītājiem būtu interesantāk," apgalvo J. Siksnis.
Savukārt NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants medijiem paziņoja, ka A.Cālītes-Dulevskas paustais viedoklis par otrdien Latvijas Radio raidījumu Krustpunktā ir viņas privātais, nevis padomes viedoklis, un viesu izvēle raidījumā nevar tikt un netiks vērtēta.
A.Dimants informēja, ka tikai gadījumos, kad NEPLP ir saņēmusi sūdzības, uz kurām atbildēt prasa likums, un tas notiek pēc NEPLP priekšsēdētāja un NEPLP sekretariāta vadītāja rīkojumiem. "Līdz ar to NEPLP Monitoringa centra darba kārtībā nav un nevar būt uzdevuma veikt speciālu Latvijas Radio raidījuma Krustpunktā monitoringu par viesu izvēli," uzsver A.Dimants.
"Saistošie normatīvie akti ir vienīgais atskaites punkts Monitoringa centra darbā, tāpat kā NEPLP un tās atsevišķo locekļu izteiktajiem vērtējumiem. Šo jautājumu esam atkārtoti pārrunājuši savā vidū, jo šāda caurskatāmība ir izšķiroši svarīga NEPLP uzticamībai. Tas attiecas uz NEPLP locekļu kā valsts amatpersonu vērtējumiem par nozares darbu," teic A.Dimants.
"Tādēļ NEPLP aicina sekot tās oficiālajam tvitera kontam, mājas lapai Neplpadome.lv un citiem oficiāliem, nevis privātiem paziņojumiem. Demokrātiskā iekārtā NEPLP locekļiem ir tiesības uz privātiem paziņojumiem, bet tie nepauž NEPLP nostāju," piebilst A.Dimants.