Viņš gan norādīja, ka šajā jautājumā nevēlas vainot Latvijas diplomātus, jo viņi strādājuši visu savu laiku, guļot tikai divas stundas diennaktī, un to varot teikt gan par Latvijas pārstāvniecības ES vadītāju Ilzi Juhansoni, gan vairākiem vēstniekiem Gruzijā un Baltkrievijā, kā arī citās valstīs.
"Taču nez kādēļ mēs pašlaik koncentrējamies uz vārdu apmaiņu par Ukrainas gadījumu. Mēs neesam ķērušies pie konkrētiem darbiem, kas saitīti ar Baltkrieviju, Azerbaidžānu vai pat Gruziju. Mēs neesam izdarījuši visu, lai Gruzija arī iegūtu bezvīzu režīmu. Gruzija vienmēr ir likusi ļoti lielas cerības uz ES, bet ne vienmēr mēs tās varam attaisnot," uzskata deputāts.
"Kas attiecas uz Baltkrieviju, tur ir vieta praktiskam darbam, taču mēs visu nespējam īstenot," aģentūrai LETA sacīja Mamikins, paužot uzskatu, ka daļa no atbildības būtu jāuzņemas tieši Latvijas prezidentūrai.
"Mēs tiešām neesam izdarījuši visu. Mēs esam pieļāvuši vairākas kļūdas. Es gan negribu nosaukt vienu vainīgo, nosaukt konkrētus vārdus, taču manā skatījumā būtu labāk, ja ārlietu ministrs vairāk koncentrētos nevis uz savām seksuālās orientācijas atklāsmēm, bet gan praktiskiem darbiem un pasākumiem," sacīja deputāts, piebilstot, ka vairākās no Austrumu partnerības valstīm Latvijai un tās uzņēmējiem pavērtos plašas iespējas, taču tās netiek pienācīgi izmantotas.
Jau ziņots, ka sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm - Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu, kā arī Ukrainu - ir Latvijas ārpolitikas prioritāte.
Organizējot Austrumu partnerības samitu, kas Rīgā notiks no 21.maija līdz 22.maijam, Latvija aktīvi virzīs Austrumu partnerības politiku ES līmenī, tā sekmējot Austrumu partnerības valstu tuvināšanos ES, kā arī īstenos savas nacionālās intereses, attīstot divpusējo sadarbību ar reģiona valstīm.
Austrumu partnerības samita laikā Latvijā ieradīsies valstu un valdību vadītāji no visām ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm, kā arī ES institūciju pārstāvji.