Medicīnas laboratorijas konkurē savā starpā, un tas ir ne tikai par attiecībām privātajā sektorā. Vēsturiskā pieredze rāda, ka privāto medicīnas laboratoriju bizness valstī galvenokārt tiek attīstīts un paplašināts pārņemot valstij vai pašvaldībām piederošās laboratorijas. Jau tagad privāto laboratoriju īpatsvars no kopējā veikto analīžu skaita Latvijā vairākas reizes pārsniedz šo pašu rādītāju Igaunijā un Lietuvā, un privāto laboratoriju paplašinās process valstī sekmīgi turpinās. Piemēram, pavisam nesen par Rīgas 1.slimnīcas laboratoriju īpašnieku kļuva Centrālā laboratorija. Vismaz līdz šim VM ir atbalstījusi šāda veida procesus.
Domājams, lai nodotu privātajam sektoram atlikušās universitāšu slimnīcu laboratorijas, ar politisko, juridisko un finansiālo jautājumu noregulēšanu vien nepietiks, jo jārēķinās ar sabiedrības lielas daļas iespējamo sašutumu. Būs nepieciešams veidot atbilstošu sabiedrības viedokli, un, visticamāk, tas jādara katrā gadījumā individuāli. Var mēģināt izmantot konkrētas iestādes vadības kļūdas. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā darbojas Latvijas Transplantācijas centra 2. nieru transplantācijas nodaļas laboratorija, kura dublē hematoloģiskās, koaguloģijas un bioķīmijas analīzes (tādus pašus testus veic arī slimnīcas Apvienotā laboratorija). Tādējādi, slimnīcas administrācija paaugstina laboratoro testu pašizmaksu.
Savukārt arguments par pārāk dārgām analīzēm līdz ar slimnīcas Patoloģijas centra vadītājas Ilzes Štrumfas iepriekš publiski deklarēto par Zimbabves līmeni un arhaiskām iekārtām var tikt izmantots, lai pamatotu slimnīcas laboratoriju nodošanu privātās rokās. Jādomā, ka privātais sektors turpinās pārņemt atlikušās, nu jau visai mazskaitlīgās valsts un pašvaldību slimnīcu laboratorijas, izmantojot savus ievērojamos politiskos, finansiālos un cita veida resursus.
Medicīnas laboratoriju atvērt Latvijā nav grūti. Galvenā barjera jauna tirgus dalībnieka ienākšanai ir bijusi noslēgta valsts apmaksāto laboratoro pakalpojumu apmaksas piešķiršanas sistēma. Pašreiz VM plāno atgriezties pie laboratoriju kvotēšanas. Kvotas tiek piešķirtas galvenokārt balstoties uz laboratoro testu apjomiem iepriekšējā gadā, tāpēc nav saprotams, kā jauns uzņēmums varētu pie tām tikt.
Latvijas medicīnas laboratoriju videi neparasta bija IDC laboratorija, kura tika slēgta pirms vairākiem gadiem. Šis uzņēmums atvēra modernu, labi aprīkotu laboratoriju ārpus ārstniecības iestādēm biroju ēkā Rīgā, Mūkusalas ielā. Laboratorija tika akreditēta atbilstoši standarta LVS EN ISO 15189 prasībām. Uzņēmuma vadītājs Jānis Aukstars aktīvi un bieži vien arī skandalozi piedāvāja VM pirkt no viņa laboratorijas analīzes par ievērojami zemāku cenu nekā uz to brīdi valsts maksāja citām laboratorijām. Tātad, šajā gadījumā bija mēģinājums ienākt tirgū, piedāvājot kvalitatīvu pakalpojumu par zemāku cenu. Neskatoties uz daudzām aktivitātēm, tai skaitā intensīvu darbu ar masu informācijas līdzekļiem, uzņēmums tā arī neieguva kaut cik nozīmīgu valsts apmaksāto laboratoro testu skaitu, cieta finansiālus zaudējumus un apmēram pēc trīs gadu darbības pazuda no tirgus.
Pēdējos 8-9 gadus VM valsts slimnīcu sektorā ir aktīvi un sekmīgi veikusi centralizācijas procesu. Kā viens no pamatojumiem tika minēts, ka tiks panākts racionālāks un efektīvāks finanšu līdzekļu izlietojums. Tomēr faktiski vērojams pretējais – proti, tieši lielās slimnīcas ievērojami pārtērē valsts piešķirtos līdzekļus. Sabiedrības lielākajā daļā izveidojies priekšstats, ka centralizācija veselības aprūpē viennozīmīgi vērtējama pozitīvi. Kopumā, pēdējā laikā, valstij veselības aprūpe ir kļuvusi dārgāka, bet iedzīvotājiem mazāk pieejama rindu dēļ uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem un arī dārgāka visdažādāko piespiedu maksas pakalpojumu dēļ. Medicīnas darbiniekus neapmierina zemais, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Igauniju ieskaitot, atalgojums. Nekas neliecina par to, ka šīs negatīvās tendences varētu mainīties. Piemēram, VM tā vietā, lai samazinātu izdevumus par valsts apmaksātiem ambulatoriem laboratoriem izmeklējumiem, jau vairākas reizes ir veikusi un arī pašreiz plāno piemērot samazinošus laboratoro testu apmaksas koeficientus. Šāda politika izraisīs laboratorās diagnostikas pieejamības pasliktināšanos, jo jau pašreiz valsts finansējums nesedz vairāku laboratoro testu pašizmaksu. Atsevišķas laboratorijas būs spiestas sākt atteikties no vairāku valsts apmaksātu ambulatoro laboratoro testu veikšanas. Centralizācijas dēļ noteiktos valsts reģionos virkni laboratoro testu nebūs iespējams veikt. Tas, savukārt, negatīvi ietekmēs visas veselības aprūpes jomas un radīs ārstniecības izmaksu pieaugumu, līdz ar to - vēl vairāk pasliktināsies iedzīvotāju veselības aprūpes kvalitāte un augs mirstība.
Laboriņš