LDDK aizejošo 2012.gadu vērtē kā biznesa atgūšanās gadu un 2013.gadā prognozē, ka lielākie akcenti tiks likti uz pārdomātu attīstību un investīcijām, lai uzlabotu uzņēmumu peļņas un kopējās ekonomikas izaugsmes rādītājus.
"Darbaspēka nodokļu gaidāmā samazināšana Latvijas radītājus pietuvina Baltijas valstu vidējiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem un paaugstina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju tuvajos un svarīgajos eksporta tirgos, kas 2012.gadā demonstrēja izcilus rādītājus salīdzinot ar citām ES valstīm," norāda L.Meņģelsone. Viņasprāt, apvienojot valdības un uzņēmēju kopīgos spēkus, nepieciešams vēl vairāk nostiprināt Latvijas uzņēmēju eksporta iespējas gan rietumu, gan austrumu, gan Āzijas tirgos.
Savukārt LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs portālam Diena.lv atzina, ka par 2012.gada vienu no valdības labajiem darbiem var uzskatīt Nacionālā attīstības plāna darbu, kurā ņemti vērā Latvijas nacionālās reformu programma ES2020 mērķi, tos papildinot ar konkrētiem uzdevumiem konkurētspējas paaugstināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un darba un dzīves kvalitātes Latvijas iedzīvotājiem palielināšanai.
"Uzņēmēji par vienu no svarīgākajām valsts finansiālās stabilitātes stiprināšanas pozīcijām uzskata virzību uz eiro ieviešanu, veidojot valsts budžetu tā, lai tiktu ievēroti Māstrihtas kritēriji. Eiro ieviešana nodrošina dziļāku integrāciju Eiropas Savienībā un ir būtiska valsts kredītreitingu paaugstināšanai, kas ļautu veiksmīgāk piesaistīt investorus Latvijas ekonomikai, kā arī palielinātu eksportu un kāpinātu ražošanu," sacīja V.Gavrilovs.
Tāpat valsts budžeta pieņemšanas procesā redzams, ka ir uzsākta pāreja uz vidēja termiņa budžeta plānošanu, kas no uzņēmēju viedokļa sniedz skaidrāku skatījumu uz valsts izdevumu izmaiņu tendencēm, norādīja V.Gavrilovs.
LDDK vēlas norādīt, ka 2013.gadā darbs jāturpina gan tajos virzienos, kas līdz šim nav guvuši ne valdības, ne Saeimas deputātu izpratni par šo jautājumu nerisināšanas ietekmi uz tautsaimniecību, gan arī jāspēj koncentrēties uz jaunu, piemēram, nestabilas ārējās ekonomikas tendenču radītājiem izaicinājumu, risināšanu.
Konfederācija arī norāda, ka 2012.gadā turpinājās neskaidrības saistībā ar nodokļu sistēmas attīstību vidējā termiņā – vīzija runā par augstākiem patēriņa nodokļiem un zemākiem darbaspēka nodokļiem, bet virzība brīžiem ir notikusi pretēja. LDDK panāca izpratni, ka ir nepieciešams paaugstināt par apgādībā esošo neapliekamo daļu, bet tas nebūs pietiekami, lai ievērojami celtu ģimeņu ienākumus, radītu motivāciju maksāt nodokļus un atjaunotu uzticību sociālajai sistēmai. LDDK 2013.gadā plāno aicināt Finanšu ministriju, lai vienotos par nākamajiem soļiem nodokļu stratēģijai 2014. – 2016.gadam, lai palielinātu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju.
Ar vien vairāk saasinājies vienlaikus ar pastāvošo augsto bezdarba līmeni un pieaugošo strukturālo bezdarbu kvalificētu darbinieku trūkums atsevišķās uz eksportu orientētās nozarēs, piemēram, mašīnbūves un metālapstrādes, ķīmijas un farmācijas, kokrūpniecības, elektronikas un elektrotehnikas, IKT, transporta un loģistikas nozarēs.
Izstrādājot jaunu nodarbinātības politiku, LDDK vairākkārtīgi ir aicinājusi atbildīgās iestādes to veidot atbalstos nodarbinātības pasākumus sadarbībā ar darba devējiem, nevis paplašināt bezdarba atbalsta pakalpojumu grozu. Līdz šim solījumi izskanējuši tikai publiskos paziņojumos, nevis atspoguļojas konkrētos plānošanas dokumentos, stratēģijās un reālos programmu uzlabojumos.
Ekonomikas ministrija savās darba tirgus prognozēs paredz, ka labvēlīgas ekonomiskās izaugsmes gadījumā mirstības un emigrācijas dēļ līdz 2020.gadam zaudēsim 123 000 cilvēku, bet vājas izaugsmes gadījumā – 136 000. 2013.gadā ļoti svarīga turpmākās valdības un Saeimas darbības joma būs reemigrācija. LDDK cer, ka tiks organizētas diskusijas ar sociālajiem partneriem, Saeimu, valdību, NVO sektoru un sabiedrību kopumā par imigrācijas politiku, jo nodarbinātības problemātika tiks saista ar saasinātākām problēmām attiecībā uz atbilstoša un pietiekama darbaspēka pieejamību, kā arī demogrāfijas tendencēm.
LDDK paredz, ka samazinoties iedzīvotāju skaitam, pieaugs sociālā spriedze. LDDK uzstāj, ka 2013.gadā ir jāsagatavo īss, konkrēts pasākumu plāns, kura īstenošanai jāplāno konkrēti priekšlikumi, ka arī jāparedz tā izpilde jau 2014.gadā. Uzņēmējiem būs jāizšķiras, kādus darbiniekus tie vēlas piesaistīt, lai attīstītu uzņēmējdarbību un valstij šī izvēle būs jārespektē.
Nozaru dati liecina, ka nav izdevies sekmīgi apkarot kontrabandu, kas rada būtiskus zaudējumus gan budžetam, gan arī atsevišķām nozarēm, kā arī veicina sabiedrības skepsi. Jebkuru piedāvājumi no atbildīgo institūciju puses, kas ierobežo nereģistrēto nodarbinātību vai nelegālo nodarbinātību vai fiktīvu saimniecisko darbību – ir vērsti uz godīga biznesa administratīvo šķēršļu paaugstināšanu, kas nerada pievilcīgu legālo uzņēmējdarbības vidi.
LDDK ir rosinājusi vairākus konkrētus priekšlikumus kontrabandas mazināšanai, piedāvājot savu atbalstu vienotas ēnu ekonomikas mērīšanas metodoloģijas izstrādē, regulējuma atvieglošanā legālajam biznesam un analīzi par kontrabandas problemātiku. Daļa ieteikumi ir uzklausīti, tādēļ 2013.gadā ceram redzēt konkrētu rīcību un rezultātus.
Novērtējot Latvijas sniegumu Doing Business indeksā – no 31.vietas 2011.gadā uz 21.vietu 2012.gadā, esam gandarīti, ka atsevišķas reformas ir devušas ieguldījumu reitinga uzlabošanā - maksātnespējas procedūras paātrināšana un saistīto izmaksu samazināšana, elektrības pieslēgumu procedurālo prasību un termiņu samazināšana, īpašuma reģistrācijas procedūras vienkāršošana un saistīto izmaksu samazināšana. Tomēr šie sasniegumi nav ilglaicīgi, jo arī citas valstis plāno uzlabot un uzlabo uzņēmējdarbības vidi.
Vēl viens būtisks sasniegums ir Latvijas pakāpšanās Latvijas Pasaules ekonomikas foruma (WEF) publiskotajā Globālās konkurētspējas ziņojumā 2012/2013 par deviņām pozīcijām - līdz 55.vietai. LDDK valdībai iesaka izvērtēt katru atsevišķo rādītāju, salīdzināt ar citām valstīm, lai izprastu, kas ir tās jomas, kurās mēs konkurētspējā zaudējam. Citos pētījumos ir minēts, ka lielākie iemesli ir – nestabila nodokļu politika, ēnu ekonomikas augstais īpatsvars un augsta administratīvais uzņēmējdarbības veikšanas slogs.
Lai uzlabotu Latvijas konkurētspēju ir jāturpina darbs uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, bet kā prioritātes ir jāizvirza tās, kuras būtiski traucē uzņēmējiem nodrošināt uzņēmumu ilgtspēju, ieguldīt inovācijās un jaunās tehnoloģijās. LDDK vēlētos redzēt vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu tādējādi, ka budžeta prioritātes sakristu arī ar prioritātēm tautsaimniecībā.
Sagaidāms, ka nenoteiktība atsevišķās eiro zonas valstīs - Portugālē, Īrijā, Itālijā, Spānijā un Grieķijā - turpināsies arī 2013.gadā, kas vēl arvien nerada stabilus apstākļus ārējo investīciju piesaistei un eksporta noturīgam kāpumam. ES budžeta neapstiprināšana arī rada vairākus nezināmos ekonomikā, jo ES fondu ieguldījumi (investīcijas) Latvijas attīstībā atspoguļojas tās IKP pateicoties tam, ka ES fondi veido 70% no kopējām publiskām investīcijām Latvijā.
Neizcīnot Latvijas prasīto sarunās par ES budžetu 2014.-2020.gadu periodā, potenciāli sagaidāms - mazāks IKP pieaugums; reģionu turpmāka depopulācija - darbaspēka migrācija uz attīstītajām ES valstīm un reģioniem; nevienlīdzīgu konkurences apstākļu un tirgus apstākļus kropļojošas situācijas turpināšanās mūsu ražotājiem, it īpaši saistībā ar šobrīd salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm pastāvošo diskriminējoši atšķirīgo atbalstu ražotājiem lauksaimniecības sektorā (ES tiešo maksājumu un lauku attīstības finansējuma gadījums).
LDDK ir norādījusi vairākkārt, ka lielu investoru ienākšana Latvijā saistīta ar neizdarītiem mājasdarbiem pašu saimniecībā. Joprojām investori sūdzas par elektropieslēguma nodrošināšanas ilgajiem termiņiem, kaut arī tagad ir iespēja izmantot vienkāršotu tehnisko projektu elektrotīkla ierīkošanai. Neatrisinātā problēma visiem uzņēmējiem, tai skaitā arī ārvalstu investoriem ir lietu izskatīšanas tiesās procesa ilgums un nopietni risinājumi arī šobrīd netiek piedāvāti. Šķīrējtiesas nav tas būtiskais instruments, kurš atrisinās tiesu sistēmiskās problēmas.