"Ir vienkārši meli. Ir lieli meli. Un ir statistika. Latvijā statistika, kas ilustrē situāciju darba aizsardzības jomā, ir lieli meli, jo absolūtais vairākums negadījumu tiek slēpti. Arī par arodslimībām strādājošie izvēlas noklusēt, jo baidās zaudēt darbu. Tāpēc valdība ievēro "strausa politiku" - runā par visu, izņemot darba aizsardzību," tā ceturtdien ikgadējā Vispasaules darba aizsardzības dienai veltītā konferenču cikla noslēguma pasākumā norādīja LBAS eksperts darba aizsardzības jautājumos Ziedonis Antapsons.
Valsts darba inspekcijas (VDI) dati liecina, ka Latvijā darba vietās reģistrēto nelaimes gadījumu skaits ik gadu pieaug - 2012. gadā valstī fiksēti 1 510 šādi negadījumi, no kuriem 34 bija letāli. Šogad nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši jau 15 cilvēki. Kopumā nelaimes gadījumos darbā Latvijā ik gadu iet bojā 4,3 cilvēki uz katriem 100 000 iedzīvotājiem, kas ir divas reizes vairāk nekā Igaunijā un vidēji Eiropas Savienībā (ES). Vērā ņemams fakts - katrs ceturtais bojā gājušais bijis alkohola reibumā.
"Salīdzinot nelaimes gadījumu darba vietās un tajos bojā gājušo cilvēku īpatsvaru, jāsecina, ka Eiropas Savienībā ik gadu tiek reģistrēts 1 bojā gājušais uz vidēji 600 iedzīvotājiem, kamēr Latvijā - 1 bojā gājušais uz 40 nelaimes gadījumiem. Taču šie dati neatbilst dzīves realitātei. Ļoti bieži darba devēji vienojas ar darbiniekiem, ka tas vai cits nelaimes gadījums darba vietā netiks reģistrēts. Un ierindas cilvēku pārliecināt par to, ka negadījums ir jānoklusē, nav nemaz tik grūti. Atliek tikai piedraudēt vai piesolīt nelielu prēmiju," konferencē skaidroja Z.Antapsons, piebilstot, ka vidēji smagas un smagas darba traumas nekad nepaliek bez sekām - agrāk vai vēlāk cilvēkiem sākas veselības problēmas. Ja negadījums nav reģistrēts, viņi kļūst par situācijas ķīlniekiem, proti, nevar pretendēt uz pabalstiem, valsts apmaksātām rehabilitācijas programmām u.tml., jo tiek uzskatīts, ka veselības problēmas radušās sadzīves traumu rezultātā.
Arī arodslimnieku skaits Latvijā ir augsts, taču stabils - uz 100 000 nodarbinātajiem tiek reģistrēti aptuveni 100 pirmreizējie arodslimnieki, kas ir divas reizes mazāk nekā vidēji Eiropā. Pērn reģistrēti 807 pirmreizējie arodslimnieki, no kuriem 67% diagnosticēti Rīgā un Rīgas rajonā.
Saskaņā ar pētījumu datiem, Latvijas vidējais arodslimnieks ir cilvēks pusmūžā, kura vecums arodsaslimšanas diagnosticēšanas brīdī ir aptuveni 53 gadi, bet darba stāžs - 24,5 gadi.