Viņš norāda, ka politiķiem jāvienojas, vai 2015.gadā tiek rīkots juridiski saistošs referendums, vai arī jāmeklē citi ceļi, kā komunicēt ar sabiedrību un pārliecināt to par ieguvumiem sabiedrībai.
Arī citās valstīs ir notikušas tautas nobalsošanas par līdzīgiem jautājumiem. Piemēram, 1980.gadā Zviedrijā notika referendums par to, vai slēgt vai turpināt AES darbību, un vēlētājiem bija jāizvēlas viens no piedāvātajiem risinājumiem. "Ir pagājuši 32 gadi kopš tā referenduma, un šodien Zviedrija ir plaukstoša zeme ar apmierinātiem cilvēkiem un viena no kodolenerģētikas lielvalstīm, kur 30% iegūtās enerģijas iegūst kodolstacijās," norāda Cers.
Viņš arī piebilst, ka Visaginas AES projekts ir reģionāls, līdz ar to tam ir jābūt pievilcīgam reģionālajiem investoriem, ar zemiem riskiem. Tautas nobalsošanas rezultāti Lietuvā savukārt parādīja, ka komunikācija ar sabiedrību nav bijusi pietiekami intensīva un kvalitatīva. "Tā kā referendums ir konsultatīvs, no vienas puses, tas īsti nevar radīt juridiskas sekas. No otras puses, izteiktu vēlētāju viedokli nevar "nolikt plauktiņā" un aizmirst," uzskata "Latvenergo" pārstāvis.
Viņš piebilst, ka darbs ar Visaginas AES projektu turpinās un ir liels darba apjoms, kas jāpaveic, lai samazinātu neskaidrības un mazinātu ar projektu saistītos riskus.
Kā ziņots, Lietuvā notikušajā konsultatīvajā referendumā par jaunas AES celtniecību nobalsojuši tikai 34,09% vēlētāju, bet 62,68% izteikušies pret.