Vērtējot referenduma rezultātus, komisijas priekšsēdētājs uzsver, ka rezultāti ir interpretējami ļoti dažādi, un tas ir sliktākais, kas notiek – turpinās cīņa par rezultātu interpretēšanu. Tās ir divas dažādas lietas – cienīt krievus un krievu valodu vai piešķirt krievu valodai valsts valodas statusu, norāda I.Latkovskis.
"Problēma, kas sabiedrībā saskatāma jau 20 gadus – mums ir grūti atrast vērtības, kas mūs vieno – vai mums ir vienāds skatījums uz to, kas mēs esam pašlaik un kur mēs redzam savu valsti nākotnē," norāda I.Latkovskis.
Komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka būtu nepieciešams kvalitatīvs pētījums, lai skaidri definētu, kas tad īsti ir pamatā krievu neapmierinātībai ar dzīvi Latvijā. "Šobrīd gan no tautas, gan no politiķu puses dzirdam diezgan vispārīgus un pretrunīgus apgalvojumus. Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai jārunā ar integrācijas institūcijām par iespējām organizēt tādu pētījumu. Jo īpaši sarežģīts ir Latgales jautājums," atzīst I.Latkovskis
Kā svarīgākos sabiedrības saliedētības jautājumus, pie kuriem strādās komisija, I.Latkovskis norāda nepieciešamību bērniem jau no mazām dienām apgūt latviešu valodu un kultūru, attīstīt mazākumtautību kultūru, tāpat nodrošināt labvēlīgākas iespējas mācīties latviešu valodu.
Pēc I.Latkovska domām ir svarīgi celt Latvijas pilsonības prestižu. Katram Latvijas iedzīvotājam jābūt pieejamai Latvijas pilsonībai, tur nevajag likt nevajadzīgus šķēršļus. Taču nedrīkst arī atteikties no elementārām prasībām. Kā līdzību komisijas priekšsēdētājs min prasības autovadītāju apliecības ieguvējiem, kuriem jāatbilst noteiktām prasībām, jo kā gan citādi viņi varētu būt droši ceļu satiksmes dalībniekiem. Tāpat arī pilsoņi ir vienotas valsts satiksmes dalībnieki.
Saeima ir nobalsojusi par izmaiņām Saeimas Kārtības rullī, kas paredz Pilsonības likuma izpildes komisiju pārveidot par Sabiedrības saliedētības komisiju. Komisijas jaunais nosaukums stāsies spēkā sākot ar šī gada aprīli.