"Uz katru bēgli ir no Eiropas Komisijas piešķirti līdzekļi, un pabalsti netiek izmaksāti no citiem budžeta līdzekļiem," šodien medijiem teica premjers.
Vienlaikus premjers atzīst, ka Latvijai atšķirībā no citām valstīm nav pieredzes saistībā ar bēgļu integrēšanu, tomēr neviens sākumā nedomāja, ka nebūs nenovēršamu problēmu. "Tā ir mūsu pirmā pieredze, situācija visu laiku ir jāvēro," pauda valdības vadītājs.
Komentējot informāciju, ka lielākā daļa bēgļu statusu ieguvušo Latviju ir pametuši, Kučinskis atgādināja, ka viņiem nevar aizliegt pārvietoties Eiropas Savienības (ES) robežās. Ir arī jārēķinās, ka šos cilvēkus var atsūtīt atpakaļ uz Latviju, ja tiks konstatēts, ka viņi mēģina iegūt bēgļa statusu citā valstī.
Viens veids, kā tiks risināta pabalstu izmaksa, ir to sasaiste ar atrašanos Latvijā ar Nodarbinātības valsts aģentūras veikto uzskaiti.
Jau ziņots, ka no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma ES bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši patvēruma statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums Aizliegtais paņēmiens.
Tā dēvētajā bēgļu uzņemšanas plānā iesaistītās institūcijas oficiāli par bēgļu aizbraukšanu neesot informētas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar pašreizējo likumdošanu patvēruma statusa saņēmējam pēc statusa iegūšanas Latvijas valsts nav jāinformē par savu vēlēšanos pamest Latviju. Ja patvēruma saņēmējs nevēlas Latvijā dzīvot, tad viņam tāpat kā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir brīva iespēja ceļot un pārcelties pie radniecīgām kopienām uz citām Eiropas valstīm.
Arī Labklājības ministrijā un biedrībā Latvijas Sarkanais krusts, kas nodrošina ārvalstniekiem mentora pakalpojumus, aģentūrai LETA atbildēja, ka tām nav informācijas par ārvalstnieku plāniem pārcelties uz dzīvi citā valstī.
Katram patvēruma statusu saņēmušajam ārvalstniekam Latvija mēnesī maksā 139 eiro pabalstu, kā arī 97 eiro par katru nākamo ģimenes locekli. Alternatīvo statusu saņēmušajiem pabalstu maksā deviņus mēnešus pēc statusa piešķiršanas, bet bēgļa statusu ieguvušajiem pabalstu maksā veselu gadu.
Latvija atbilstoši ES pārvietošanas programmai no Eiropas dienvidvalstīm un Turcijas jau uzņēmusi 69 patvēruma meklētājus. Daļa no patvēruma meklētājiem jau pārtapuši patvēruma saņēmējos. Pirmās ģimenes ieradās februāra sākumā. Kopumā pagaidām no pārvietotajām personām bēgļa statusu ir ieguvušas piecas personas, savukārt alternatīvo - 18 personas.
Valsts pērn apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm - Grieķijas un Itālijas -, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm - šobrīd tas notiek no Turcijas. Pēc nogādāšanas Latvijā, PMLP ir jālemj, vai piešķirt patvērumu - bēgļa vai alternatīvo statusu. Tāpat Latvijā regulāri, visbiežāk, nelikumīgi, caur zaļo robežu nokļūst ārvalstnieki, no kuriem daļa pēc aizturēšanas lūdz patvēruma statusu Latvijā.