Premjers stāstīja, ka viņš iniciējis tikšanos ar Kalvīti, kuras laikā Kučinskis uzklausījis LG vadītāja informāciju par LG sadalīšanas procesu, kas, pēc Kalvīša teiktā, norit pēc plāna.
Ministru prezidents atzina, ka viņam ir svarīgi sākt sarunas ar LG savlaicīgi, lai valstij nebūtu pēdējā brīdī jālemj par LG nodalītā gāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmuma akciju iegādi.
"Valstij nākamgad būs jādomā par to, vai izmantot nodalītā LG uzņēmuma pirmpirkuma tiesības. Patlaban par šo procesu atbild ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība), kurš, piesaistot konsultantu, izvērtēs valstij izdevīgāko variantu un šoruden piedāvās par to lemt valdībai," informēja Kučinskis.
Premjers pauda pārliecību, ka valstij būtu jāsaglabā ietekme nodalītajā LG gāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmumā, bet šis jautājums ir saistīts ar lielām investīcijām. Kučinskis būtībā atbalsta ekonomikas ministra viedokli, ka valstij vajadzētu iegādāties nodalītā LG uzņēmuma akcijas kopā ar kādu partneri, bet valstij saglabājot vairāk nekā 50% akciju uzņēmumā.
"Katrā ziņā gaidām ekonomikas ministra izvērtējumu, bet par šo jautājumu ir jāsāk runāt laicīgi, lai lēmums par akciju pirkšanu nebūtu jāpieņem sasteigti," piebilda Kučinskis.
Tāpat premjers uzsvēra, ka nebūs nekādas atkāpes no līdz šim pieņemtajiem lēmumiem par gāzes tirgus liberalizāciju 2017.gada aprīlī un LG sadalīšanu.
Savukārt Kalvītis atzina, ka LG reorganizācijas process ir sācies un jau šā gada 2.septembrī gāzes koncerna akcionāru sapulcē tiks apstiprināts uzņēmuma reorganizācijas prospekts. Kalvītis arī stāstīja, ka LG nodalītā uzņēmuma akciju pārdošana var ieilgt, kā tas bija, piemēram, Grieķijā, kur gāzes kompānijas pārvades operatora akcijas nevarēja pārdot septiņus gadus, savukārt Lietuvā un Igaunijā šīs akcijas iegādājās valsts. "Redzēs, kā tas būs Latvijā, bet jāņem vērā fakts, ka Latvijā gāzes infrastruktūra ir vērtīgāka nekā kaimiņvalstīs," piebilda LG vadītājs.
Kalvītis joprojām uzskata, ka gāzes tirgus reforma ir sasteigta un sekas varēs vērtēt pēc reformu beigām. "LG šo procesu īsteno saspringtos termiņos, un ceram, ka tas izdosies," teica Kalvītis.
Jau ziņots, ka 22.februārī tika izsludināti Saeimas pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā par gāzes tirgus atvēršanas un LG sadalīšanas nosacījumiem. Likuma grozījumi paredz, ka uzņēmumam LG līdz 2017.gada 3.aprīlim ir jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) būs jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali.
Savukārt šā gada 22.martā LG akcionāri ar pārliecinošu balsu vairākumu vienojās par LG reorganizācijas sākšanu, līdz 2017.gada 3.aprīlim nodalot no sabiedrības Enerģētikas likumā paredzēto mantu.
LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis akcionārus informēja, ka LG padome lēma sadalīt koncernu, izveidojot divas meitassabiedrības. Abi uzņēmumi būs akciju sabiedrības ar nodalītiem aktīviem un neatkarīgiem akcionāriem - viens uzņēmums nodarbosies ar gāzes tirdzniecību un sadali, bet otrs - ar gāzes uzglabāšanu un pārvadi. Kalvītis skaidroja, ka LG īpašumtiesību nodalīšana nebūs vienkāršs process, jo katram akcionāram, kas nevarēs būt nodalītajā LG gāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmumā, būs jālemj par savu akciju pārdošanu.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) iepriekš intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka LG jaunais akcionārs "Marguerite Fund" apliecinājis, ka vēlas būt arī akcionārs nodalītajā LG gāzes pārvades uzņēmumā, tādējādi atvieglojot Latvijas lēmumu par iesaisti LG nodalītajā uzņēmumā.
"Marguerite Fund" tikšanās laikā ar ministru apliecinājis vēlmi palikt kā LG akcionārs nodalītajā gāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmumā. "To zinot, Latvija varēs vieglāk iesaistīties potenciālajā pārvades un uzglabāšanas sistēmas uzņēmuma iegādes procesā, jo samazināsies valsts izmaksas un riski," piebilda ekonomikas ministrs.
Ašeradens uzskata, ka Latvijai ir svarīgi iegādāties nodalīto LG uzņēmumu, jo valstij ir jānodrošina stabils gāzes tirgus atvēršanas pārejas periods. "Ja izveidojas vienots Baltijas gāzes tirgus, tad valdība var skatīties citus risinājumus, bet šajā brīdī man šķiet, ka pārejas posmā valstij ir jābūt šī uzņēmuma akcionārei," sacīja ministrs.
Ekonomikas ministrija piesaistīs konsultantu jautājumā par nodalītās LG gāzes pārvades akciju iegādi.