Pēc viņas teiktā, lai pilnā apmērā tiktu ievērotas bērnu tiesības, ir jāsadarbojas valsts institūcijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, turklāt ļoti būtiska nozīme ir arī sabiedrības attieksmei.
"Mūsu inspekcija ir centrs, ap kuru koncentrējas visi bērnu aizsardzības instrumenti. Bet ļoti svarīga ir arī sadarbība starp dažādām institūcijām. Tad problēmas var atrisināt ātrāk un kvalitatīvāk," atzīst Kronberga.
Pēc viņas domām, par līdzšinējo iestāžu sadarbības kvalitāti liecina fakts, ka tiesībsargs Juris Jansons, savā amatā strādājot jau sesto gadu, ne reizi nav bijis uzaicināts apmeklēt valsts bērnu tiesību aizsardzības iestādi. Tāda tikšanās notikusi tikai pavisam nesen, un pie sarunu galda izdevies pārrunāt visus strīdīgos jautājumus un atrisināt domstarpības, tai skaitā par bāriņtiesām. "Vienojāmies arī par darbiem, ko kopīgi darīsim, lai labāk viens otru saprastu, varētu strādāt produktīvāk, liekot kopā savas kapacitātes," intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Kronberga.
"Ir jāsavelk sadarbības loks, kas nostiprināts Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Jāattīsta sadarbības modeļi, kuri patiešām darbojas, ne tikai ir uzrakstīti uz papīra. Katram sadarbības partnerim šajā lokā ir jāapzinās, kas viņam konkrēti šodien jādara, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Un ir jābūt centram, kas visus satur kopā. Tā ir VBTAI, kurai jāstrādā ar preventīvām metodēm, lai bērni badā un kailām kājām nedzīvotu tur, kur kāds jau ir nodzēries tik tālu, ka neredz ne rīta, ne vakara. Tā ir šīs iestādes misija," savu redzējumu par VBTAI lomu skaidroja Kronberga.
Viņa arī uzsvēra, ka "neviena ģimene nenodzeras un nepamet savus bērnus likteņa varā vienas dienas laikā," kas nozīmē, ka jebkurš ielaists sociāls gadījums rodas arī no sabiedrības vienaldzības. "Institūcijas nevar izdarīt to, kas pašai sabiedrībai neliekas svarīgs," akcentēja VBTAI vadītāja.