"Tas atmetīs atpakaļ pilnīgi visu un paliks pensionēšanās vecums 62 gadi. Mēs bijām piekrituši pensionēšanās vecuma paaugstināšanai no 2016.gada, bet neizdiskutēts palika jautājums, cik strauji to veikt. Valdība rīkojas muļķīgi, jo, ejot uz visu banku, var pazaudēt visu," norāda P.Krīgers.
Valdība ir atbalstījusi Labklājības ministrijas (LM) iecerēto pensiju reformu, kas tostarp ietver arī pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada. LM prognozē, ka maijā pensiju likuma grozījumi varētu nonākt Saeimā. Saskaņas centrs ir paziņojis, ka izmantos konstitucionālā mazākuma mehānismu un 34 deputāti likuma pieņemšanas gadījumā lūgs Valsts prezidentu apturēt tā izsludināšanu. Ja divos mēnešos savāks nepieciešamo parakstu skaitu, likuma grozījumus nodos referendumam.
rodbiedrības pensiju reformai nav piekritušas un Krīgers pieļāva, ka par to Saeimā nobalsos arī ne visi koalīcijas deputāti. Viņš noliedza labklājības ministres Ilzes Viņķeles (Vienotība) pavēstīto par signāliem, ka LBAS pensionēšanās vecuma paaugstināšanu neatbalstītu arī 2016.gadā. "Mēs piekritām 2016.gadam, bet jautājums bija par soli. Mēs uzskatījām, ka ik pusgadu pensionēšanās vecums jāceļ par trīs mēnešiem, bet ministrija, ka par sešiem. Mēs savu nostāju neesam mainījuši," atbildēja Krīgers.
Jau ziņots, ka pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu - 62 gadus - plānots pakāpeniski paaugstināt, sākot ar 2014.gadu.