Karstākā ar VVD jomu saistītā tēma šobrīd ir ugunsgrēks nelegālā atkritumu glabātavā Jūrmalā. Kā varēja nonākt līdz tam?
Tā bija mērķtiecīga rīcība. Patlaban jau ir pilnīgi skaidrs, ka tā vieta neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Līdz ar to atkritumu glabāšana šajā vietā bija pilnīgi prettiesiska. Šobrīd gan mēs, gan Zviedrijas kolēģi strādājam, lai gūtu pilnīgu skaidrību par šo atkritumu pārrobežu pārvadājumiem un likumību. Notiek izmeklēšana, tāpēc es neminēšu versijas, kādos nolūkos šīs darbības tika īstenotas. Varu tikai teikt, ka šī ir ļoti apjomīga lieta, kurā iesaistīti daudzi uzņēmumi.
Tā bijusi organizēta, mērķtiecīga, pretlikumīga darbība?
Tieši tā – secīgas, mērķtiecīgas, prettiesiskas rīcības novedušas pie šādas situācijas. Turklāt apjomīgas un straujas – šajā teritorijā atkritumi sāka krāties pagājušā gada vasaras nogalē. Pērn 29. jūlijā VVD saņēma anonīmu zvanu par šo vietu. 99 gadījumos no 100 šādi ziņojumi ir par nelielām nelegālām atkritumu izgāztuvēm, kurās iedzīvotāji vai uzņēmumi sākuši nesankcionētu atkritumu izbēršanu, un saskaņā ar likumu šādu jautājumu risināšana ir pašvaldības kompetencē. VVD informāciju nosūtīja Jūrmalas domei, kuras pašvaldības policija apsekoja teritoriju, sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, un par to tika informēts VVD. Līdz ar to mēs pieņēmām, ka pašvaldība jautājumu risina savas kompetences ietvaros un nodrošinās pārkāpuma novēršanu, kā tas parasti lielākajā daļā gadījumu notiek. Tomēr šogad 21. martā Jūrmalas pašvaldība mums pārsūtīja kādas personas iesniegumu, ka šajā teritorijā joprojām krājas atkritumi. 13. aprīlī uz turieni devās VVD inspektors, konstatēja šīs izgāztuves patieso mērogu un attiecīgi izdeva rīkojumu pārtraukt jebkādas darbības, to skaitā papildināt atkritumu apjomu. Kā vēlāk noskaidrojām, atkritumu plūsma pēc inspektora vizītes tika novirzīta citā virzienā. Uzņēmumam tika pieprasīts iesniegt visu dokumentāciju, kā arī līdz 1. jūnijam izvest no šīs teritorijas visus atkritumus. Taču uzņēmums izmantoja likumā paredzēto iespēju inspektora rīkojumus pārsūdzēt.
Ja tiek atklāts likumpārkāpums – darbība bez jebkādām atļaujām –, ko pārkāpējs var apstrīdēt tiesā?
Viņi neaizgāja uz tiesu, tas ir publiskajā telpā neprecīzi izskanējis – inspektora rīkojumus apstrīd VVD ģenerāldirektoram. Taču runājot par rīkojuma apstrīdēšanu – mēs dzīvojam tiesiskā valstī, un katram ir tiesības aizstāvēt, viņaprāt, savu taisnību.
Viņiem taču nav taisnība...
Bet viņiem šķiet, ka ir. Un likums ļauj pārliecināties, vai iestāde nav kļūdījusies. Tā ir inspektora rīkojuma likumības pārbaude.
Ko tad viņi apstrīdēja? Rīkojumu pārtraukt darbību un iztīrīt teritoriju?
Tieši tā! Argumentējot ar to, ka tie nav atkritumi, bet, viņuprāt, izejvielas. Mēs viņiem izskaidrojām un pamatojām, ka viņu izpratne ir nepareiza, ka tie tomēr ir atkritumi un attiecīgi viņiem ir jārīkojas. Līdz ar to inspektora lēmums palika spēkā, tālāk uzņēmums to vairs neapstrīdēja. Taču, tā kā 1. jūnijs jau bija pagājis, mēs pagarinājām rīkojuma izpildes termiņu līdz 24. jūlijam.
Vai līdz ugunsgrēkam no teritorijas bija sākta atkritumu izvešana?
Varu 100% pateikt, ka neko viņi no turienes nebija izveduši, jo lēmums par to, ka izvešanas pienākums paliek spēkā, tika pieņemts 15. jūnijā. Gaidot lēmumu, protams, viņi neko nedarīja. 18. jūnijā bija ugunsgrēks.
Vai Jūrmalas pašvaldībai un VVD nebūtu jāuzņemas atbildība par pašreizējām sekām?
Lielākajā daļā gadījumu daudzas vietas tiek sakoptas, procesu uzraugot vietējai pašvaldībai.
Sitat bumbu Jūrmalas pašvaldības atbildības lauciņā?
Nē, es tā nesaku! Parasti process notiek pēc noteiktas sistēmas. Šajā gadījumā, kad Jūrmalas domes pārstāvji ieraudzīja, ka tā nav gluži parasta nelegālā izgāztuve, manā ieskatā ciešāka sadarbība starp iestādēm būtu pilnīgi noteikti nodrošinājusi labāku rezultātu. Varbūt viņi nesaprata situāciju. Cik es redzu no lietas materiāliem, pašvaldības komisija izbeigusi administratīvo lietvedību pret šo komersantu un sodu nav piemērojusi, jo noticējusi uzņēmumam, ka tie nav atkritumi, bet izejvielas.
Tur ir milzīgs laukums ar kaut kādām ķīpām... Vai nav loģiski kaut vai savstarpēji sazināties un noskaidrot reālo situāciju?
Šādu rīcību es būtu vēlējusies. Kad notiek šāda mēroga notikumi, mēs visa kontekstā arī raugāmies atpakaļ vēsturē, lai saprastu, vai varbūt bijuši kādi faktori, kuru ņemšana vērā būtu varējusi novērst to, kas noticis. Lietā esošie dokumenti liecina, ka SIA Prima M pērn 24. maijā noslēgusi šā zemes gabala nomas līgumu tā izmantošanai ražošanas vajadzībām, otrreizējo izejvielu uzglabāšanai, šķirošanai un presēšanai. Pērn 20. jūnijā uzņēmums Jūrmalas domei lūdza atļauju darbības sākšanai atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tobrīd to neparedzēja šīs teritorijas detālplānojums, tāpēc lūgums tika noraidīts. Man rastos jautājumi, kas patiesībā tas ir, un es noteikti vēlētos to noskaidrot.
Nodokļu maksātājiem teritorijas sakopšana izmaksās 700 tūkstošus eiro. Esat paudusi, ka tie jāpiedzen no vainīgajiem. Kas ļauj cerēt, ka šo naudu valsts atgūs, ja nojaušams, ka šeit īstenota shēma, lai izvairītos no likumu ievērošanas?
Likums paredz, ka situācijās, kad atkritumu apsaimniekošanas operatora darbība ir radījusi sekas, kas apdraud sabiedrību, tās jānovērš operatoram. Ja viņi kādu iemeslu dēļ to nedara, nespēj vai nemāk (šajā gadījumā, jo nav naudas), valsts uzņemas rūpes, veicot neatliekamos pasākumus, lai novērstu iespējamo kaitējumu videi. Par shēmām runājot, gribu norādīt, ka shēmā, kas bija izveidota, tās īstenotājiem kaut kas iznācis ne tā, kā bija iecerēts. Pērn VVD sāka pastiprinātu kontroli tieši par atkritumu pārrobežu pārvadājumiem, kopā ar autotransporta inspekciju pārbaudot kravas automašīnas uz ceļiem, veicot kontroles ostās. Un Jūrmalas situācija, manuprāt, radās tieši VVD darbību rezultātā.
Vairāki Saeimas deputāti pēc Jūrmalas notikumiem pauduši, ka jums būtu jāuzņemas personīga atbildība un jāatkāpjas no amata.
Vai jums un sabiedrībai šķiet, ka ik reizi, kad VID atklāj kādu PVN shēmu karuseli, ir jāatbrīvo tā vadītājs? Vai gadījumos, kad iestāde atklāj pārkāpumu un rīkojas atbilstoši normatīvajiem aktiem, mēs varam runāt par kaut kādu iestādes nespēju vai vainu? Gluži otrādi – dienests ir pastiprinātas kontroles rezultātā izraisījis situāciju, kas mūs vedina domāt, ka mēs šo jomu sakārtosim. Manuprāt, vislabākā atbildības uzņemšanās ir aktīva rīcība – nevis pamukt, bet uzņemties atbildību un risināt situāciju. Esam atklājuši pārkāpumu, kura tiesisku risinājumu iztraucēja prettiesiska rīcība, proti, dedzināšana. Tāpēc man nav ne mazākā pamata domāt, ka manis vadītā iestāde būtu kaut ko izdarījusi nepareizi apstākļos, kādos bijām.
Visu interviju lasiet pirmdien, 10.jūlija laikrakstā Diena!
Juodkazis
asais
nu nu