Nosaukuma "reģionālā valoda" piedēvēšana krievu valodai nav pamatota ne no zinātniskā, ne juridiskā viedokļa. Reģionālās valodas statuss Latvijā var būt juridiski attiecināms tikai uz latgaliešu valodu, nevis nacionālo minoritāšu valodām.
Reģionālās valodas jēdziens jāpielieto bez spekulācijām
Kaut arī praksē reizēm vērojama nekonkrētība termina "reģionālā valoda" lietošanā, tomēr Eiropas valodniecības un tieslietu speciālisti ir izstrādājuši galveno principu, pēc kura reģionālā valoda atšķiras no nacionālās minoritātes valodas:
1) reģionālās valodas runātāji uzskata sevi par savdabīgas valodas runātājiem un vienlaikus uzskata sevi arī par valsts galvenās valodas daļu;
2) nacionālās minoritātes valodas runātāji uzskata sevi par savdabīgas valodas runātājiem, bet vienlaikus neuzskata sevi par valsts galvenās valodas daļu.
Tātad šis jautājums ir skatāms ciešā sakarā ar valsts valodu. Tā kā 18. februārī, pateicoties Latvijas pilsoņu vienotībai, ekstrēmistiem neizdevās panākt krievu valodas oficiālu atzīšanu par vienu no Latvijas valsts galvenajām valodām, tad krievu valoda (jebkurā tās dialektālajā vai literārajā izpausmē) Latvijā var būt vienīgi nacionālās minoritātes valoda.
Latvijas likumdošanā jāatšķir reģionālā valoda no migrantvalodām
Citu ES valstu, piemēram, Polijas, likumos ir skaidri ierakstīts formulējums, ka "reģionālās valodas statuss neattiecas uz migrantvalodām". Par migrantvalodu juridiski atzīstama tāda valoda, kas nav vēsturiski izveidojusies un noformējusies attiecīgās valsts teritorijā.
Latvijas teritorijā ir izveidojušās tikai trīs no pašlaik pastāvošajām valodām: latviešu (valsts valoda), tās reģionālā forma – latgaliešu (reģionālā valoda) un lībiešu valoda (senās pamattautas valoda). Visas pārējās valodas Latvijā uzskatāmas par migrantvalodām, un Latvija tām šobrīd jau ir nodrošinājusi visas tiesības, kas pienākas nacionālo minoritāšu valodām.
Krievu valoda nav izveidojusies un noformējusies kādā konkrētā Latvijas reģionā, bet gan Krievijas teritorijā, tātad krievu valoda Latvijā ir migrantvaloda jeb nacionālās minoritātes valoda. Kā apliecināja 18. februāra referendums, krievu valodai Latvijā nav nepieciešams vēl lielāks valsts atbalsts, nekā tas ir šobrīd, jo krievu valoda jau ir valsts valoda Krievijā ar milzīgi lielu oficiālo finansējumu, par kuru radītie produkti (krievvalodīgie iespieddarbi un audiovizuālie darbi) milzīgi lielā skaitā ienāk arī Latvijā.
Reģionālās valodas statuss gan ir nepieciešams latgaliešu valodai, jo šobrīd latgaliešu valodas lietotājiem Latgalē ir mazāk tiesību nekā krievu valodas lietotājiem. Ja Rēzeknes un Daugavpils pilsētas vadība būtu patiesi ieinteresēta integrācijā, tā rūpētos par latgaliešu tiesību paaugstināšanu līdz Latgales krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību līmenim. Bet praksē redzam tieši pretējo.
Reģionālā valoda nav tas pats kas nacionālās minoritātes valodas izloksnes
"Migrantvaloda" ir tāda valoda, kura nav noformējusies Latvijas teritorijā, bet tas nebūt nenozīmē, ka migrantvalodu runā tikai padomju laika ieceļotāji. Uz Latvijas vēsturisko iedzīvotāju statusu var pretendēt, piemēram, šādas krievu valodas runātāju grupas:
a) pārkrievotie latgaļi (tādu ir daudz, piemēram, Daugavpilī);
b) pārkrievotie poļi;
c) Latgales vecticībnieki.
Kaut arī šīs grupas juridiski nav migranti, tomēr viņu runātā valoda juridiski ir migrantvaloda. Ja Latvijā būtu izveidojusies kāda atsevišķa virsdialektāla standartizētā "Latgales krievu literārā valoda" vai "Latvijas krievu literārā valoda", kas atšķirtos no Maskavas un Pēterburgas literārās valodas, tad to varētu neuzskatīt par migrantvalodu.
Taču šādas atsevišķas Latvijas krievu valodas nav. Latgales krievi izdod savas grāmatas tajā pašā Krievijas valsts valodā, lasa presi tajā pašā Krievijas valsts valodā, skatās televīziju un klausās radio tajā pašā Krievijas valsts valodā, nevis kādā īpašā "Latgales krievu valodā". Nekur savā komunikācijā Latgales krievi nerunā par kaut kādu reģiona līmeņa standartizēto "Latgales krievu literāro valodu", kura būtu atšķirīga no tās krievu literārās valodas, kas ir valsts valoda visā Krievijā un nacionālās minoritātes valoda visā Latvijā.
Turpretī latgaliešu valodai – valsts valodas reģionālajam paveidam, – ir izveidojusies tieši Latgales reģiona līmeņa standartizētā virsdialektālā rakstu valodas forma. Latgaliešu standartizētajā valodā ir izdots vairāk nekā 2000 grāmatu un vairāk nekā 100 periodisko izdevumu, tajā tiek rakstīti reklāmas paziņojumi, ik dienas top literatūra, interneta publikācijas. Reģionālajā latgaliešu valodā tiek gatavoti arī televīzijas raidījumi, raida radio. Latgaliešu standartizētā valoda atšķiras no Latvijas valsts galvenās valodas, bet vienlaikus arī ir uzskatāma par valsts galvenās valodas daļu. Tādēļ, saskaņā ar definīciju, latgaliešu valoda ir vienīgā valoda Latvijā, kurai ir korekti piemērot reģionālās valodas statusu.
* teksts nav rediģēts [red.]