Kinna arī uzskata, ka Latvija nespēj sev definēt nekādu mērķi, bet tikai "peld līdzi pārējai Eiropai". Tomēr kopumā virzība un iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO bija pareizs solis. Vienlaikus viņš pauda nožēlu, ka tikai Ukrainas notikumi likuši pievērst uzmanību valsts aizsardzības spēju stiprināšanai.
"Būtībā mēs tos 2% [no iekšzemes kopprodukta aizsardzības budžetam] gandrīz bijām sasnieguši, bet to naudu izkleķerējām. Uzbūvējām visu ko, tikai ne to, kas vajadzīgs reālai aizsardzībai," kritizēja Kinna.
Bijušais politiķis Latvijas nākotni neiezīmēja pārāk pozitīvās krāsās, ja runā par nācijas reemigrāciju. Taujāts, vai Latvijā nākotnē varētu atgriezties darba gaitās izceļojušie, Kinna bija skeptisks: "Domāju, ka lielākā daļa nē. Atgriezīsies tie, kas nespēs tur adaptēties. Tur jau arī nav nekāda medusmaize, par velti neviens naudu nedod. Tur ir sūri grūti jāstrādā, lai to naudu nopelnītu, diezgan daudz jāstrādā."
Ekspolitiķis arī veltīja neglaimojošus vārdus Latvijas politiskajai videi, norādot, ka politiskās varas izmantošana savtīgos nolūkos Latvijā tiek uztverta kā norma. "Ja cilvēkam, nokļūstot pie
varas, šķiet, ka šī vara viņam dota, lai viņš kļūtu bagāts,
palīdzētu saviem draugiem un biznesam... Tā ir tik ļoti pieņemta norma Latvijā - tās ir tās šausmas!"