Kalniete, kas ir Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas viceprezidente, kā arī grupas ārējo politiku darba grupas vadītāja, sacīja, ka nosaukt situāciju Ukrainā par pasliktināšanos nav pietiekami. Viņas vērtējumā tas ir karš Eiropā, kas jau prasījis vairāk nekā 10 000 cilvēku dzīvību.
"Tas ir karš, ar kura palīdzību vēlas pārrakstīt Eiropas robežas un pagriezt otrādi Eiropas miera kārtību. Putina ambīcija nav kontrolēt Ukrainu, viņa vēlēšanās ir padarīt NATO un ES par impotentām, nebūtiskām, kā arī bankrotējušām organizācijām. Karš Ukrainā testē Eiropas vienotību un transatlantisko apņemšanos," viņa sacīja.
Kalnietes ieskatā jāapņemas apturēt Putinu, "pirms viņš pāriet uz citām valstīm". Viņa arī skaidroja, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas līdz šim bijis vienīgais ES piemērotais līdzeklis pret tālāko agresiju.
"Samazināt tās apmaiņā pret ko citu būtu par maz prasīts, un, ja situācija pasliktinās, mums nepieciešams stiprināt un pagarināt [sankcijas]", norādīja politiķe.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
piegriezies
koka Fricis
SOLA