Kalniete uzsvēra, ka Eiropas Savienības (ES) vadība iegulda lielas pūles, lai stabilizētu situāciju eirozonā un mazinātu "drīzāk psiholoģisko faktoru, kas rada sajūtu par eiro nestabilitāti". Monetārie pētījumi apliecinot, ka eiro joprojām ir stabila valūta.
Tuvāko četru līdz piecu mēnešu laikā, pēc EP deputātes domām, situācija eirozonā kļūs skaidrāka, un tās ES valstis, kas iestāsies par stingrākām fiskālām saitēm, aizies vienā virzienā un nostiprināsies. Šajā ES valstu grupā, pēc Kalnietes domām, ir jābūt arī Latvijai. Tās valstis, kas nepiekritīs, varētu apsvērt aiziešanu no eirozonas, pieļāva politiķa, kā šādu valstu piemēru minot Grieķiju.
Kalniete nešaubās, ka Latvija tiks uzaicināta pievienoties eirozonai. Lēmums mums tajā brīdī būs jāpieņem atkarībā no tā, kādā stāvoklī tobrīd eirozona atradīsies. "Ja eirozona atradīsies tādā stāvoklī kā patlaban un situācija nebūs radikāli pasliktinājusies, es nešaubos, ka Latvijai ir tai jāpievienojas," teica EP deputāte.
Šāds solis esot nepieciešams, jo procenti, ar kādiem aizdevumu var saņemt eirozonas valsts, ir daudz zemāki nekā Latvijai, kura nav eirozonā un ir spiesta maksāt par saviem starptautiskajiem aizņēmumiem ievērojami vairāk. Arī investoru uzticība eirozonas valstīm ir daudz lielāka, jo pat aiz mazas valsts stāv Eiropas Centrālā banka un visa ES monetārā savienība ar savām garantijām.
Kalniete atgādināja, ka lats jau ir piesaistīts eiro. Latvijas ekonomika ir ļoti atvērta - ja kāda starptautiska "roka", līdzīgi kā savulaik Džordžs Soross destabilizēja britu mārciņu, uzskatītu, ka ir izdevīgi veikt lielu spekulāciju ar Latvijas latu, tajā brīdī Latvijas nacionālā valūta būtu apdraudēta. ES vienotajā monetārajā sistēmā Latvija būtu daudz pasargāta pret šāda veida spekulācijām, piebilda politiķe.