Šis rudens bija zīmīgs ar līdzšinējās Valda Dombrovska valdības neslēptiem centieniem "izspiest citronu līdz galam", meklējot arvien jaunas un nereti kolorītas iespējas valsts kases piepildīšanai, pie viena "aizmirstot" pašas dotos solījumus par nodokļu mazināšanu. Būtu pavisam briesmīgi, ja tagadējās politiskā krīzes galarezultāts būtu nevis šo centienu revīzija un labošana, bet gan atzīšana par jaunās valdības "svēto mantojumu". No 2014.gada, kāpjot akcīzei, sadārdzināsies gāze, ko izmanto kā automašīnu degvielu. Pavasarī būs gaidāms cenu pieaugums elektrībai. Tāpat dārgāka kļūs pārtika, Veselības ministrijai pacenšoties ieviest "kaitīguma nodokli". Taču šajā grozā nokļūs ne tikai našķi, bet arī daudzi uzturā tradicionāli patērēti produkti. Katram speķa pīrāgam, katrai sviestmaizei ar desu jādod papildus ieguldījums budžetā! Tāpēc, pēc valdības sabiedrisko attiecību veidotāju domām, neapliekamā minimuma paaugstinājumam vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazinājumam būs jākalpo par "vīģes lapu" - formālu pierādījumu tam, cik vara ir pretimnākoša tautai.
Ir radīti jauni nodokļi uguņošanas ierīcēm un ūdens resursu lietošanai elektroenerģijas ražošanai mazajās hidroelektrostacijās, kā arī "valdes locekļa nodoklis" (valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa tiem kapitālsabiedrību valžu locekļiem, kuri savus pienākumus veic bez atlīdzības). Tika paaugstināti nodokļi zemes dzīļu resursiem, sadzīves atkritumu apglabāšanai poligonos, videi kaitīgām precēm, iepakojumam un transportlīdzekļiem, kā arī par gaisa piesārņojumu un piesārņojošo vielu emisijām ūdeņos. No 2015.gadā tiks celta nodokļu likme mikrouzņēmumiem, apgrūtinot darbu daudziem mazā biznesa iesācējiem vai attīstītājiem un tiem, kuri nolēma pamest "ēnu ekonomiku".
Daži nodokļu jaunievedumi vai palielinājumi šķiet dziļi specifiski un sabiedrības vairākumu neskaroši, tomēr ikviens dos savu necilo ieguldījumu kopējā dārdzības kāpumā. Turklāt bez fiskālā sloga pieauguma mums ir jārēķinās ar publisko pakalpojumu kvalitātes kritumu vai to nepieejamību cilvēkiem valsts budžeta ekonomijas vārdā. Latvijas veselības aprūpes sistēmai finansējums - 3 procenti no IKP - ir viens no zemākajiem Eiropā, turklāt valsts no tā nodrošina tikai pusi. Nozarei tika liegts pilnībā kompensēt medikamentus hepatīta C slimniekiem, slimnīcās draud sarukt valsts apmaksāto pakalpojumu apjoms - līdzekļus aprīs maksa par energoresursiem, tāpat ārstniecības iestāžu durvis drīz būs slēgtas cilvēkiem, kuri valdības uzskatā nebūs bijuši pietiekami cītīgi nodokļu maksātāji vai apdrošināšanas iemaksu veicēji - arī tad, ja viņi paši tajā nemaz nav vainojami.
Nu jau kritušās valdības partijas šķiet pārliecinātas, ka stress, ko radīs eiro ieviešana un pierašana pie jaunās valūtas, liks sabiedrībai uztvert augušo dzīves dārdzību kā neizbēgamu "maksu par dalību eirozonā". Par to liecina līdzšinējā premjera un finanšu ministra uzstājība, tāpat arī aukstasinība, kādā nodokļu kāpumu - neraugoties uz divām vēlēšanu kampaņām nākamgad! - atbalsta Vienotība un pārējie partneri. Valdība pati tīšuprāt izmantoja valūtas nomaiņu savu nedarbu slēpšanai, vienlaikus sabiedriskās domas fokuss tika novirzīts citā virzienā - rūpīgi pētīt cenu zīmes veikalos un vainot apvienotās Eiropas projektu.