''Formāli mums kā regulatoram nav būtiski, kas ir īpašnieki. Vienlaikus pēdējā gada pieredze, kas ir saistīta ar AS Latvijas gāze un tagad arī ar Conexus Baltic Grid, man liek teikt, ka valstij ļoti nopietni vajadzētu apsvērt akciju iegādi. Īpašnieks lielā mērā definē uzņēmuma politiku,'' pauda Irklis.
Viņš uzsvēra, ka Conexus Baltic Grid kā pārvades sistēmas operatoram starp abām pārējām Baltijas valstīm būs ārkārtīgi svarīga loma vienotā tirgus izveidē. ''Šobrīd regulatoram un Conexus Baltic Grid nav viennozīmīgi vienota izpratne par to, kas ir nepieciešams, lai izveidotu vienotu tirgu. Ar tiem pašiem tarifu jautājumiem mēs pašlaik redzam, ka Conexus Baltic Grid nostāja ir - ja pārvades apmēri krītas, tad mēs ceļam tarifus! Taču, ja mēs tikai ceļam tarifus, apjomi turpinās kristies vēl vairāk.
Līdz ar to, ceļot pārvades tarifus Latvijā, mēs ieliekam ķīli Baltijas valstu tirgū.
Lai dabasgāzi nogādātu no Lietuvas uz Igauniju, tai ir jāšķērso Latvija. Ja tarifs Latvijā ir pārāk augsts, tad mēs sekmējam to, lai Igaunija nepirktu gāzi Baltijas tirgus ietvaros, bet gan no Gazprom,'' klāstīja regulatora padomes priekšsēdētājs.
Pēc viņa teiktā, ņemot vērā, ka valstij ir stratēģisks mērķis izveidot vienotu Baltijas tirgu, bet privātiem akcionāriem šāda mērķa var arī nebūt, valsts varētu būt labāks saimnieks uzņēmumam nekā privātie akcionāri ar savām interesēm.
''Mums arī ir laba pieredze ar AS Augstsprieguma tīkls elektroenerģijas tirgū. Tas ir valstij piederošs uzņēmums, kurš arī ir ļoti dziļi iesaistīts Baltijas tirgus integrācijas jautājumos. Sadarbība ar Augstsprieguma tīklu ir ļoti konstruktīva, un mums ne reizi nav radušies jautājumi par kādām šī uzņēmuma darbībām. Es teiktu, ka šādiem operatoriem nav stratēģiskas nozīmēs tikai Latvijas mērogā, bet tā jau ir Baltijas mēroga stratēģiskā nozīme. No Conexus Baltic Grid turpmākajām darbībām lielā mērā ir atkarīgs, vai Baltijā izveidosies likvīds gāzes tirgus vai nē,'' skaidroja Irklis.
Kā ziņots, kontekstā ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, kas paredzēta 3.aprīlī, pagājušā gada nogalē tika dibināts Conexus Baltic Grid, kuram no Latvijas gāzes nodoti dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvi. Kompānijas pamatkapitāls ir 39 786 089 eiro, kas sastāv no 39 786 089 akcijām viena eiro nominālvērtībā.
Conexus Baltic Grid lielākie īpašnieki ir Krievijas Gazprom, Eiropas investīciju banku veidotais Marguerite Fund, Vācijas Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) un Itera Latvija. Kopumā jaunajam uzņēmumam ir 4839 akcionāri. Tostarp 34,1% kapitāldaļu pieder Gazprom, 29,1% - Marguerite Fund, 18,3 % - Uniper, 16% - Itera Latvija, bet pārējiem akcionāriem pieder 2,5% 'Conexus Baltic Grid' daļu.
Pašreizējie Conexus Baltic Grid lielākie īpašnieki ir tādi paši, kādi Latvijas gāzei, taču līdz šā gada beigām uzņēmums jāpārdod, lai tā akcionāri būtu ar Latvijas gāzes īpašniekiem nesaistītas personas. Tiesa gan, šī prasība neatteicas uz finanšu investoru Marguerite Fund. Iespējas iegūt akcijas Conexus Baltic Grid vērtē arī Latvijas valsts.