Šovasar veikts pētījums liecina, ka velo satiksmes intensitāte Rīgā kopš 2008. gada pieaugusi vairāk nekā četras reizes, turklāt arī policijas statistikā arvien lielāku daļu pieķerto iereibušo braucēju daļu sastāda velosipēdisti.
Traumētie velosipēdisti visbiežāk avārijā nodara pāri paši sev, salaužot rokas, kājas, plecus vai pat sasitot galvu, tomēr I. Bunkše atcerējās arī traģisku gadījumu, kad Rīgā, braucot lielā ātrumā, kāds velosipēdists notriecis cienījama vecuma kundzi, kura notikuma vietā mirusi.
Savukārt traumatologs Andris Vikmanis aizrāda, ka velo satiksmes regulējumā ir gana daudz nepilnību, kas rada papildu darbu mediķiem. «Piemēram, drīkst braukt pa regulējamām gājēju pārejām, bet pa neregulējamām tikai stumties, bet lielākā daļa to neievēro, un iznesas lielā ātrumā uz neregulējamas pārejas. Vajadzētu skaidrāku regulējumu, nodalot viņus no pārējiem satiksmes dalībniekiem, jo tagad, ja mēs redzam velosipēdistu, vai mums ir skaidrs, kur viņš brauks tālāk – pa trotuāru, pa autoceļu vai pāri gājēju pārejai?»
Kā izrādās, problēma ir arī ar iereibušo velosipēdistu sodīšanu, jo atšķirībā no autovadītājiem, viņiem draud tikai naudas sods, bet administratīvais arests vai transportlīdzekļa konfiskācija – nē. Tomēr no iereibušajiem velosipēdistiem gana liela daļa ir ekonomiski neaktīvi, tādēļ naudas sodus iekasēt no viņiem ir ļoti grūti, un preventīvo funkciju tie nenodrošina – piemēram, kāds 31 gadu vecs valmierietis braucot dzērumā ar divriteni pēdējo divu gadu laikā sodīts jau 20 reizes, bet no vecajiem niķiem tā arī nav atkāpies.
Gaidām komentārus!
Kā, jūsuprāt, velobraucēji ielās sadzīvo ar gājējiem un autobraucējiem?
Vai iereibušie velosipēdisti apdraud tikai sevi, vai arī citus?
Vai sodi par braukšanu dzērumā ar velosipēdu šobrīd ir adekvāti, vai arī tos vajadzētu mainīt?
Vai jums ir zināms kāds konkrēts gadījums, kad samaksājot policistam, iereibis autovadītājs būtu pārvērties velosipēdistā?
Rakstu par šo tēmu drīzumā lasiet laikrakstā Diena!