Viņa norādīja, ka tas ir vēl viens pierādījums, lai ES ir paplašinātu ekonomiskās sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās iesaisti konfliktā Ukrainā.
"Mēs redzam daudzu civiliedzīvotāju bojāeju Sīrijā, un bez šaubām Krievijas atbalstītais [Sīrijas prezidenta Bašara al] Asada režīms ir tajā tieši iesaistīts, un tas jau tuvojas kara noziegumu līmenim," Grībauskaite teica žurnālistiem Briselē.
"Ir vienprātība, ka ir pāragri atcelt sankcijas. Gandrīz visi līderi to saprot. Tādēļ jau ir sākta tā dēvētā rakstiskā procedūra," paziņoja Lietuvas prezidente.
ES līderi samitā Briselē ceturtdien plāno runāt par situāciju Ukrainā un Sīrijā.
Vēl otrdien Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands aicināja ES partnerus pagarināt sankcijas pret Krieviju, ja Maskava nepildīs Minskas vienošanos.
Savukārt pašreizējās ES prezidējošās valsts Slovākijas premjerministrs Roberts Fico trešdien Krievijai noteikto sankciju pagarināšanu nodēvēja par "bezjēdzīgu", solot izmantot iespēju ES samitā, lai tās kritizētu.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.