Pirms trim gadiem uzsākts darbs pie bruņoto spēku plāna, kurā noteiktas minimālās valsts pašaizsardzības spējas. Identificēti aptuveni 70 virzieni un jomas, kuras veido balansētu un viendabīgu valsts aizsardzību. Pirmās trīs prioritātes jau kādu laiku ir Speciālo uzdevumu vienības attīstība, NBS mehanizācija un inženieru spēju attīstība. Pašlaik NBS ietvaros kā prioritāte noteikta arī pretgaisa aizsardzība, gaisa telpas novērošana un prettanku aizsardzības spējas.
Graube neslēpa, ka prioritāšu pārkārtošana saistīta ar Krievijas agresiju Ukrainā. "Jebkuri militārie plāni ir reakcija uz kaut ko. Redzot, kādā veidā varētu tikt realizēts militārs apdraudējums valstij, pārskatām mūsu attīstības plānus. Pozitīvi, ka dalība NATO mums dod iespēju pakāpeniski veidot savas valsts aizsardzību no nulles. Uzsveru – aizsardzību esam sākuši veidot no nulles, un mums tā vēl nav izveidota."
NBS komandieris atkārtoti apstiprināja vairāku amatpersonu jau iepriekš teikto – pašlaik tieša militārā apdraudējuma Latvijai un tās iedzīvotājiem nav, un mēs varam justies droši. "Iestāšanās NATO bija vissvarīgākais stratēģiskais lēmums, kādu Latvija pieņēmusi kopš neatkarības atgūšanas. Esam lielākajā, spēcīgākajā un drošākajā aliansē," uzskata Graube.
Jau vēstīts, ka ASV viceprezidents Džo Baidens pieļāvis iespēju intensificēt sauszemes un jūras manevrus Baltijas valstīs ar ASV armijas piedalīšanos, tādējādi sniedzot tām papildu garantijas pret iespējamo Krievijas apdraudējumu apstākļos, kad situācija reģionā saasinājusies saistībā ar Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Jau vēstīts, ka ASV viceprezidents Džo Baidens pieļāvis iespēju intensificēt sauszemes un jūras manevrus Baltijas valstīs ar ASV armijas piedalīšanos, tādējādi sniedzot tām papildu garantijas pret iespējamo Krievijas apdraudējumu apstākļos, kad situācija reģionā saasinājusies saistībā ar Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu.