Gašpuitis: Vai "helikopteru nauda" kļūs par realitāti? / Diena

14. septembris, 2016, 9:18

Jūlis

J

Naudas emisija ir valsts paņēmiens cīņai ar bankām. Savulaik Ruzveltam tas bija jāizmanto, jo bankas aprāva ražošanas finansēšanu un izraisīja 29. gada krīzi. Diemžēl Latvijai šis paņēmiens vairs nav pieejams.

Atbildēt
1
0

13. septembris, 2016, 1:33

Tā

T

naudas kaisīšanas sistēmas ideja ir tikai vērsta uz patērētājiem,lai pārdevējam būtu noiets.Bet ne kādā gadījumā uz banku sistēmu,jo tad tas izskatās muļķīgi,jo bankas natērē personīgi,bet augļo,kur tā tad augļošana kļūs patērētājiem pievilcīgāka,

Atbildēt
0
0

13. septembris, 2016, 13:30

opis no laukiem

o

Atcerēsimies otro Pasaules karu,kad hitleriskā Vācija, ar mērķi sagraut citu valstu ekonomikas, lielos daudzumos drukāja citu valstu valūtas un tās slepus iepludināja to valstu ekonomikās. Jūs teiksiet -- bet ar ko tas atšķiras no naudas kaisīšanas no helikoptera? Vidusmēra komentētājs tūlīt iesauksies,ka tad jau Vācija stimulēja šo valstu ekonomikas ,nevis grāva! Jā,kā tad izpaudās graujošais efekts? Ļoti vienkārši,jo valstu centrālās bankas nespēja vairs kontrolēt naudas daudzumu apgrozībā un tāpēc nespēja arī operatīvi reaģēt ar kursa izmaiņām. Rezultātā cilvēki izpirka importa preces par summām ,kas bija lielākas par attiecīgas valsts valūtas rezervēm un ...valsts finanšu sistēma sabruka. Ne jau velti valūtas viltošana tika uzskatīta par smagāko noziegumu,par ko pienācās nāves sods. Šodien,naudas viltošana kļuvusi par legālu,bet nu jau privātu biznesu,jo centrālās bankas tukšo valūtas seifu var papildināt ar no privātām bankām aizņemtu naudu,nevis ar preču un pakalpojumu eksportu nopelnītu naudu,kā tam klasiskā ekonomikā būtu jābūt. Nacionālā ekonomika sabrūk,bet globālās ekonomikas sektors turpina darboties un būvē valstij parādu piramīdu. Ja naudas "kaisīšanu" no helikoptera veiks privātās komercbankas ,tad tai nebūs nekāda efekta,jo parādu piramīdai jau ir letāli apjomi un vēl vairāk to palielināt nav jēgas. Tātad,jāatjauno valsts komercbanku tīkls valstī,caur kuru centrālā banka emitē ekonomikas apgrozībā naudu . Citiem vārdiem sakot jāatjauno situāciju,kad valstij piederoša komercbanka kreditē uzņēmējdarbību un patēriņu valstī, un nekādu privāto banku!

1
0

13. septembris, 2016, 10:01

viesis

v

Runājot par bankām- pastāv globāla problēma, ka bankas vairs nepilda to lomu, kādēļ viņas vispār tika radītas. Bankas tika radītas, lai ar specifisku pakalpojumu klāstu palīdzētu attīstīties ekonomikai. Šobrīd bankas, pateicoties tam, ka savās rokās ir koncentrējušas naudas līdzekļus, nevis kalpo ekonomikas attīstībai, bet diktē noteikumus, lai veicinātu savu peļņu. Atcerēsimies kaut vai Dombrovska izbrīnu par to, ka bankām krīzes laikā tika sniegts tāds valsts atbalsts, bet viņas ierobežoja kreditēšanu..... paskaidrojums tam ir tikai viens- bankas neinteresē ekonomiskā attīstība, bet tikai sava peļņa, tajā pašā laikā nezin kāpēc valsts vara pret tām izturas labvēlīgāk, nekā pret citiem uzņēmumiem....

2
0

13. septembris, 2016, 1:10

Beigu

B

beigās par nodokļu izdarībām pie helikopteru kaisītās naudas,tas nodoklis kā parazīts meklēs jaunas iespējas,kas beigu beigās katreiz sistēmu stabilizēs parazītam par labu,ja ir tāds parazīts,tad tai kaisīšanai nav jēgas,jo tas katreiz pielāgosies paņemt vairāk,nekā dodot pretī,jo parazīta sistēmā nav tādas funkcijas,kā dot,ir vien attīstīta nomērdēšanas sistēma.

Atbildēt
1
0

13. septembris, 2016, 0:46

Tagad

T

ir jānonāk pie idejas kopsaucēja,kur pie tādas ar naudu izdarībām būs vinnētājs pārdevējs,ar nosacījumu,ka tas nesamazinās naudas vērtību,vai sapratāt,tās dotācijas arī ir kas līdzīgs,tikai tas ir jau caur ražotāju,bet ne caur pircēju,kur tā vietā,kad palielinās pirktspēja caur naudas daudzuma palielināšanos,ražotājs piedāvā lētāku produkciju,kur no malas liekas kā deflācija,bet no valsts ekonomikas tā ir sociālā nodrošināšana ar ražotāja iespēju izdzīvot un ar dotācijām būt spējīgam atīstīties.

Atbildēt
0
0

13. septembris, 2016, 0:23

Vispār

V

Terminu "naudas helikopteris" pirmo reizi stādīja priekšā 1969.ggadā no vēstījumiem zināms ekonomists Miltons Frīdmans.Lai efektīgi cīnītos ar deflāciju,viņš piedāvāja,rupji sakot,izmētāt naudu no helikoptera.Tad iedzīvotājiem būs vairāk naudas,kuru viņi varēs tērēt,kas var novest pie inflācijas palielināšanās.

Atbildēt
2
0

13. septembris, 2016, 0:09

Jāsāk

J

ar to,ka Miltons Frīdmans ir ebrejs,jo tas daudzko izskaidro tam,kas kaut cik ir sapratis sociālo mijiedarbību starp cilvēkiem,kādam tas liksies smieklīgi,bet ne kas,katram savs laiks.

Atbildēt
0
1

12. septembris, 2016, 23:31

Nav Latvijai

N

monetārās politikas instrumentu klāsts,jo nav tai savas naudas vienības.Nu nav,visu tagad nosaka lielāki mērogi,kur Latvija to svārstību var vai nevar ietekmēt?Latvija var manipulēt kā mašīnai braucot pa ceļu,kur to pašu ceļu veido valstis,kas uztur to eiro.Tik un tā Latvija ir stabilas valūtas izmantotāja,kur valsts monetārai politikai neliek saspringt par eiro vērtību,kā vien par tā iegūšanu.

Atbildēt
0
0

12. septembris, 2016, 18:51

opis no laukiem

o

Vai liberālglobālistiem bija vērts sagraut labi funkcionējošu brīvā nacionālo valūtu peldošā kursa finanšu politiku,lai tagad ,pēc kapitālas izgāšanās un piedzīvotā kauna,pa aplinkus ceļiem ietu uz to atpakaļ? Pastāvot nacionālai valūtai ar brīvi peldošiem kursiem,Centrālās bankas sadarbojās ar valdības finanšu ministriem un "kaisīja" (emitēja)naudu (pie devalvētiem kursiem)valdību budžetos. Viss perfekti strādāja,bet nē - to vajadzēja sagraut un tā vietā sastrādāt tādas muļķības,ka galvu šausmās jāsaķer! Ko tagad darīt ar sabūvētajām parādu "Heopsa" piramīdām? Pie visa vainīga alkatība,gan privātā,gan valstiskā. Jāatgriežas pie nacionālajam valūtām. Pasaules bankai jānosaka katrai valstij atkarībā no lieluma un iedzīvotāju skaita, to valūtas rezervju daudzumu,kuram jebkurā situācijā jāatrodas Centrālās bankas seifos. Ja vajadzīgais daudzums ir uzkrāts,tad Pasaules bankai būtu jāseko,lai tas netiktu ne palielināts un arī ne samazināts. Tas nozīmē,ka visu eksportā gūto peļņu ar importu jāiztērē - lūk tā būtu pareizā globalizācija. Ko tad darīt ,ja eksports sarūk? Tad nostrādās brīvais valūtas kurss,kas eksporta/importa bilanci atgriezīs līdzsvara stāvoklī. Tātad,absolūts nacionālās valūtas brīvais tirgus kurss,kas atkarīgs no importa/eksporta attiecībām un nekādi fiksētie pazeminātie vai paaugstinātie kursi,ar kuriem šodien bagātās valstis izlaupa nabadzīgās valstis.

Atbildēt
4
4

13. septembris, 2016, 9:05

reptilis-v.prob.

r

Par kādiem devalvāniem? Koksnes izstrādājumus ārzemēs nevajadzēs? Pārtiku nevajadzēs?Jūs runājat,kā PSRS atbalstītāji......it kā mums visu par velti kāds kaut ko būtu devis.

1
0

13. septembris, 2016, 8:18

vienīgā problēma

v

Kur tad tā sadarbība nepazudīs? Domā. ka ārvalstu ražotājs būs muļķis un atdos savu preci par sadrukātajiem devalvāniem, domā, ka vietējais ražotājs būs vēl lielāks muļķis un nepasūtīs tevi ar taviem devalvāniem un nepārdos preci ārzemniekam vai vismaz pieprasīs no tevis par maisu vairāk devalvānu?

1
0

12. septembris, 2016, 22:07

reptilis-v.prob.

r

Opim taisnība un tirgus jau pastāvēs. Tā analoģija ar kalēju neiztur kritiku -sadarbība nekur nepazudīs. Vispār jau esot arī citas naudas sistēmas,piemēram,Gēzeles .

1
1

12. septembris, 2016, 21:17

vienīgā problēma

v

Tas viss darbojas līdz brīdim, kad visu nepieciešamo var pagatavot ciema kalējs, bet ne mūsdienās, kad pat lielas valstis nevar izgatavot visu nepieciešamo.

3
1

12. septembris, 2016, 15:52

Fords

F

Bija ģeniāls politiķis un finansists. Viņa rūpniecības politika un ieguldījumi pareizās tehnoloģijās radīja apvērsumu domāšanā ne tikai ASV.

Atbildēt
3
0

12. septembris, 2016, 15:17

Juris

J

Klasisks sociāls HNP ir naudas investēšana cilvēkos, nevis banku piebarošana......... cilveki ir ta vertība, kurus vajag attīstīt......... nevis bankas!!! Naudu djādod indivīdiem, kas veicinās patēriņu....... un viss notiks........

Atbildēt
5
0

12. septembris, 2016, 15:34

reptilis

r

Tieši tā....,bet Europā kāpj pa tiem pašiem grābekļiem,kā ASV - no sākuma uzpirka ""indīgos""aktīvus -nestrādāja,tad sāka veidot sociālās darbavietas-nostrādāja!

3
0

12. septembris, 2016, 13:31

viesis

v

Nabadzība un liela ienākumu nevienlīdzība ir lielākais ekonomikas drauds. Pirms 100 gadiem to uzskatāmi pierādīja Fords (tas no autobūves). Palielinot saviem strādniekiem algas, viņš nošāva divus zaķus uzreiz- uzlaboja darba kvalitāti un palielināja pieprasījumu pēc savas produkcijas. Trešais zaķis- arī valstij no tā tika savs labums. Diemžēl mūsu politiķi un finansisti vēl līdz Forda līmenim nav izauguši, domādami, ka naudas izņemšana no apgrozības un plašs nabadzīgo iedzīvotāju slānis var veicināt ekonomisko izaugsmi. Nu nevar, tas ir neapgāžams fakts !!!!!!

Atbildēt
6
3

14. septembris, 2016, 10:16

Pensis

P

Tā ir kad notiek negodīga līdzekļu sadale un vāja nodokļu politika. Vienai mazai daļai ļoti lielas algas un pensijas, viņi vienkārši nespēj šo naudu uz vietas iztērēt savām vajadzībām, tāpēc lielu daļu naudas atstāj ārzemju ceļojumos un pakalpojumos. Vietējiem mazo algu un pensiju saņēmējiem pietrūkst naudas pat savu elementāro ikdienas vajadzību apmierināšanai uz vietas, tāpēc samazinās pieprasījums pēc veikalu, kafejnīcu, frizētavu, šūšanas un citiem pakalpojumiem un mazie uzņēmumi bankrotē. Cilvēki vienkārši dzīvo uz izdzīvošanas līmeņa, neatļaujoties nekā lieka un atsakoties pat no mazāk, dažreiz pat vitāli nepieciešamā. Tāpēc minimālai algai pielieciet 10 eiro, pensijai 32 centus, bet lielo algu saņēmējiem piemetiet vēl kādus 10 000 eiro katram un tad ātrāk iestāsies vispārējā labklājība.

2
0

12. septembris, 2016, 14:44

reptilis

r

Tieši tā! Nu,cik var tērēt superbagāts cilvēks -pils,jahta,auto,lidmašīna...a,ja vienai mazi pilsētiņai ir tā nauda -,tad daudz auto,mājiņu, sadzīves priekšmetu-tas rada darba vietas!

6
1

12. septembris, 2016, 13:34

ups

u

Nezināju, ka tavs piesauktais Fords bija politiķis un finansists.

3
4

12. septembris, 2016, 11:52

Par kādiem uzkrājumiem,tu zābak,run

P

110% cilvēku un uzņēmumu ,pat valstu, IR NEATMAKSĀTI PARĀDI.

Atbildēt
2
2

Šodien

Pievienot komentāru

22 komentāri

Uzmanību!

Seko mums

Ziņas e-pastā

Aktuāli