Gada laikā ražotāju cenas ir augušas par 1,5%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 0,5%, kamēr eksportētajai izmaksas ir kāpušas par 2,5%. Primārās ražotāju cenu tendences nosaka apstrādes rūpniecības cenu dinamika. Līdz šim nedaudz straujāks cenu kāpums ir vērojams eksportētajai produkcijai, lai arī pārsvars ir salīdzinoši neliels. To varētu skaidrot ar eksportētāju salīdzinoši veiksmīgo darbību un atsevišķu tirgu mošanos. Piemēram, septembrī ietekmīgākie cenu pieaugumi bija koksnes un koka izstrādājumu un pārtikas produktu ražošanā. Savukārt uz leju vilka cenu samazinājums datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā un atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē.
Iekšējais tirgus potenciālo cenu kāpumu vēl īsti nepieņem, kaut arī ir jūtama ražotāju vēlme izmaksu kāpumu pārlikt uz patērētāja pleciem. Pagaidām to varētu piebremzēt pastiprinātā uzmanība eiro ieviešanas sakarā, kā dēļ tirgotāji to nelabprāt akceptē un mērenā pirktspējas uzlabošanās. Tādēļ izmaksas nākas absorbēt uz peļņas rēķina. To nedaudz ļauj darīt krītošais energoresursu cenu spiediens un no tā izrietošais tarifu samazinājums siltumam, gāzei, kas arī noteicis kopējo ražotāju cenu atšķirību starp vietējā un eksporta produkcijas cenu izmaiņām. Turpmāk samērīgs izmaksu spiediens saglabāsies, kas noteiktos segmentos izsprauksies arī līdz patēriņa cenām. Tuvākā nākotnē darbaspēka izmaksas, kā arī investīcijas darba ražīgumā saglabās vietu starp galvenajām prioritātēm, kas lielā mērā diktēs iespējas kontrolēt arī izmaksu pieaugumu.