Rakstu par PVN shēmām, kura tapšanas gaitā Diena uzdeva jautājumus arī FKTK, lasiet šeit - PVN shēmu sērga izplatījusies arī banku sistēmā.
Veicot uzraudzību pār kredītiestādēm Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma ietvaros, kā jūs raksturotu problēmas nopietnību, kas saistīta ar nerezidentu klientu apkalpošanu Latvijas kredītiestādēs
Nerezidentu apkalpošana ir Latvijas finanšu sistēmas būtiska daļa jau vairāk nekā 20 gadus, kas sniedz ne tikai noteiktas iespējas, bet arī ir saistīta ar konkrētiem paaugstinātiem riskiem. Latvija vēsturiski ir izveidojusies par reģionālo finanšu centru, kur daļa banku sektora orientējas uz nerezidentu klientu apkalpošanu. To veicinājuši vairāki faktori, piemēram, ģeogrāfiskais stāvoklis, spēja piedāvāt vienādas kvalitātes, bet lētākus finanšu pakalpojumus un labāk izprast klientu vajadzības un nodrošināt saziņu krievu valodā, salīdzinot, piemēram, ar citiem Rietumeiropas finanšu centriem.
No uzraudzības viedokļa Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apzinājusi iespējamos riskus un veic pasākumus to mazināšanai. Uz nerezidentiem orientētām bankām ir piemērotas augstākas individuālās kapitāla pietiekamības un likviditātes prasības nekā pārējām bankām. Tieši tādēļ šobrīd bankas, kuru darbība ar nerezidentiem klasificējas kā augsta riska bizness, ir labi kapitalizētas un ar labiem likviditātes rādītājiem.
Viens no galvenajiem nerezidentu banku segmenta risks saistīts ar iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. FKTK līdz šim ir daudz darījusi un turpina uzlabot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontroles mehānismu, tāpēc prasības bankām ir augstas un atbilstošas katras individuālajam riska līmenim. Uzraugošo iestāžu mērķis nav pilnībā ierobežot banku biznesu, taču finanšu sistēmas ļaunprātīga izmantošana un līdzdalība nelikumībās nav pieļaujama. Bankām un pārējām iesaistītajām institūcijām ir jāspēj kontrolēt riskus, ko tās uzņemas, apkalpojot nerezidentu klientus.
Kā vēl viens no riskiem, jāatzīmē fakts, ka nerezidentu segmenta bankas pārsvarā apkalpo nerezidentu klientu naudas plūsmas uz īsākiem termiņiem. Uz nerezidentu klientiem orientētās bankas galvenokārt piesaista nevis klasiskos noguldījumus un nodarbojas ar savu klientu naudas līdzekļu vērtības saglabāšanu, kā tas, piemēram, ir Šveicē vai Luksemburgā, bet gan apkalpo ienākušās/izejošās naudas plūsmas, kas pēc būtības ir tranzītmaksājumi. Tā kā valsts garantijas noguldījumiem (garantētā atlīdzība 100 000 EUR) attiecas arī uz šādiem nerezidentu noguldījumiem, FKTK veic uzraudzību, lai šādu risku iespējas nepieļautu vai minimizētu.
2. Vai ar nerezidentu klientu apkalpošanu saistītie riski šobrīd būtu uzskatāmi par nopietnākiem no Latvijas tautsaimniecības attīstības viedokļa?
No vienas puses, finanšu pakalpojumu eksports ir finanšu centram raksturīgu pakalpojumu sniegšana - kvalitatīvas darbavietas, moderno tehnoloģiju izmantošana un pilnveidošana atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Saskaņā ar KPMG 2015. gadā veikto pētījumu ar 2014. gada datiem, nerezidentu ietekme uz LV tautsaimniecību ir ~2,2% no IKP. Nerezidentu klientu apkalpošanai ir nepieciešamas papildu darbavietas, tādējādi tiek veicināta nodarbinātība banku sektorā. No otras puses, nerezidentu bizness vienmēr ir saistīts ar lielākiem riskiem, ir jāspēj kontrolēt naudas plūsmas. Dažu banku vai šo banku klientu negodprātīga rīcība var mest ēnu uz pārējo finanšu sektoru, kā arī radīt kaitējumu valsts reputācijai un valsts prestižam. Tādējādi nerezidentu biznesa radītie riski var negatīvi ietekmēt Latvijas kredītreitingu, atstājot negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību un pastarpināti katru Latvijas iedzīvotāju, kas maksā nodokļus.
3. Vai un cik regulāri FKTK nodrošina kredītiestāžu darbinieku apmācību aizdomīgo darījumu identificēšanā? Kurām kredītiestādēm FKTK palīdzēja šādu kursu organizēšanā šogad? 4. Ja FKTK piedalās kredītiestāžu darbinieku apmācības procesā, par kādām tēmām FKTK speciālisti 2015. un 2016. gadā kredītiestādēm ir novadījuši seminārus vai pasnieguši prezentācijas efektīvai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpildei?
Aizdomīgu darījumu identificēšana ir tikai neliela, kaut arī būtiska daļa no NILLTFN atbilstības novērtējuma. Līdzīgi kā citās ES uzraudzības iestādēs, FKTK funkcijas neparedz organizēt tirgus dalībnieku apmācības. Tai pašā laikā mūsu speciālisti regulāri lasa izglītojošas lekcijas profesionālajās tirgus dalībnieku asociācijās šīs jomas speciālistiem, kā arī sniedz padziļinātus skaidrojumus par spēkā esošajiem un jaunajiem normatīvajiem noteikumiem. Piemēram, pēdējā laikā FKTK Atbilstības kontroles vadība un speciālisti ir snieguši komercbankām lekcijas par tādiem tematiem kā "Banku iekšējā audita lomu paredzētajos AML atbilstības līmeņa paaugstināšanas pasākumos", "Labākā prakse AML pārbaužu veikšanā" ,
"FKTK novērojumi un neatbilstību tipoloģija", "Rekomendācijas iekšējiem auditoriem" u.c. Pēdējā laikā regulāri skaidrojam arī jautājumus saistībā ar banku klientu anketēšanu politiski nozīmīgu personu noteikšanā.
4. Vai citās jomās, piemēram, tā sauktajā PVN shēmošanā Latvijas kredītiestādes sastopas ar būtiskiem riskiem no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma viedokļa?
PVN shēmas ir klasisks NIILL aspekts, jo nelikumīgā veidā iegūtus līdzekļus mēģina legalizēt ar banku sistēmas palīdzību, un tas ir uzskatāms par būtisku NILLTF risku. Banku iekšējām kontroles sistēmai ir jāstrādā pietiekami efektīvi, lai atpazītu šādus mēģinājumus, un līdzīgi kā par citiem aizdomīgiem vai neparastiem gadījumiem bankām ir pienākums ziņot Kontroles dienestam.
5. Vai šajā un citās jomās FKTK ir piedalījies darbinieku apmācībā? Ja jā, kad un par kādām tēmām?
Pēdējā gada laikā FKTK ir īpaši stiprinājusi savu kapacitāti NILLTFN jomā - šī gada aprīlī tika nodibināts Atbilstības kontroles departaments, kas veic finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību NILLTFN jomā, izstrādā normatīvos aktus, kā arī nodrošina nacionālo un starptautisko sankciju prasību ievērošanu NILLTFN jomā. Departamentā šobrīd strādā 18 darbinieki, kas ir būtisks pieaugums ( salīdzinājumam – pirms gada šīs jomas uzraudzību veica 5 darbinieki).
NILLTFN ir joma, kas nepārtraukti attīstās, līdz ar to darbinieki regulāri papildina savas zināšanas, piedaloties specializētās starptautiskās apmācībās. Pēdējā laikā Atbilstības kontroles departamenta darbinieki piedalījušies starptautiskās mācībās gan ASV, gan Nīderlandē. Turklāt četriem darbiniekiem jau ir CAMS (certified anti money laundering specialist) sertifikāts un tuvāko gadu laikā plānots, ka visiem šī departamenta darbiniekiem būs šāda kvalifikācija. CAMS sertifikāts ir viens no šīs jomas augstākajiem starptautiskajiem standartiem, kas prasa regulāri papildināt savas zināšanas un sekot līdzi visām aktualitātēm, jo ik pa trīs gadiem ir jāveic pārsertifikācija.
6. Jūsuprāt, kāda rakstura zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai nodara Latvijas kredītiestāžu iespējama iesaiste dažādās naudas atmazgāšanas shēmās, par ko dažkārt dzirdam plašsaziņas līdzekļos, vai no starptautisko organizāciju puses? Par ko ir šie pārmetumi un, kāds ir jūsu plāns šo izskanējušo risku mazināšanai?
Publiski izskanējušie norādījumi un informācija par līdzekļu legalizācijas shēmas var radīt kaitējumu finanšu sektoram, kā arī Latvijas valsts reputācijai. Taču starptautisko ekspertu izskanējušie vērtējumi nav vienkārši par nerezidentu naudas apjomu vai īpatsvaru, bet par kvalitāti un visu iesaistīto institūciju spēju kontrolēt risku, ko tās uzņemas, apkalpojot nerezidentu biznesu, kas pats par sevi ir augsta riska bizness. Apzinoties uz nerezidentu klientu orientētā biznesa modeļa pievilcīgumu banku akcionāriem to atdeves ziņā, bet tajā pašā laikā biznesa modelim piemītošos riskus un to ietekmi uz Latvijas valsts un finanšu sistēmas reputāciju, FKTK ir izveidojusi optimālu uzraudzības ietvaru, kas no vienas puses ļauj šim biznesam attīstīties, bet vienlaicīgi ierobežo tam piemītošos riskus ar pastiprinātām regulējošām prasībām kapitālam un likviditātei.
NILLTFN jautājumi joprojām būs viena FKTK prioritārajām jomām, jo FKTK veikto tirgus dalībnieku darbības pārbaužu laikā vēl ar vien tiek atklāti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, kas liecina par nepietiekamu izpratni par NILLTFN riska pietiekamas pārvaldības nepieciešamību. Ņemot to vērā, FKTK veic vairākus uzraudzības procesu stiprināšanas pasākumus:
1) Patlaban notiek nerezidentu segmentā strādājošo banku audits, ko veic neatkarīga ASV auditu kompānija ar mērķi identificēt trūkumus un tos novērst;
2) FKTK turpina attīstīt atbilstīgas riska kontroles sistēmas uzturēšanu, stiprināt pastāvošos regulatīvos pasākumus un normatīvo aktu prasību saskaņotību ar labāko starptautisko praksi;
3) Palielināts soda naudas apmērs par NILLTFN jomas pārkāpumiem. Piemēram, FKTK šogad par NILLTFN pārkāpumiem ir piemērojusi naudas sodus bankām ~4,6 milj. EUR apmērā, kā arī vienai bankai anulējusi licenci;
4) Paaugstināta atbildība bankas vadībai par šīs jomas atbilstību prasībām;
5) Pastiprināts tirgus dalībnieku darbības pārbaužu dziļums un biežums.
Nobeigumā jāuzsver, ka likumdošanas prasībām un starptautiskajiem standartiem atbilstoša NILLTFN riska pārvaldība ir būtisks priekšnosacījums Latvijas finanšu pakalpojumu sektora sekmīgai ilgtermiņa attīstībai.