Ko darīt? Izpildīt savus mājas darbus – samazināt birokrātiju, sakārtot nodokļu sistēmu un padarīt Latviju tiesiski stabilu un pievilcīgu biznesam. Gadu no gada dažādos politikas plānošanas dokumentos, stratēģiskās attīstības plānos un valdības deklarācijās kā viens no mērķiem tiek norādīta ārvalstu investīciju piesaiste un uzņēmējdarbības vides pilnveidošana. Taču tālāk par labiem nodomiem vēl arvien neesam tikuši, jo dažādi reitingi un signāli uzņēmējiem tālu atpaliek no tā, kā dzīvē vajadzētu izskatīties investīcijām labvēlīgai videi. Visneglaimojošāk izskatāmies Pasaules Bankas publicētajā pētījumā Doing Business 2014, kur vēl arvien esam pēdējie no Baltijas valstīm, ar kritiski zemu novērtējumu tieši investīciju un tiesiskuma jautājumos. Pēdējos gados esam ieraduši savu ekonomiku būvēt, paļaujoties uz Eiropas Savienības fondiem, kur gandrīz ikkatra nozare dabūjusi "piešprici", gan siltinot mājas, gan iegādājoties lauksaimniecības tehniku, gan būvējot viesu namus utt. Tas, protams, palīdzēja vietējiem uzņēmumiem attīstīties, jo kādam bija jāuzprojektē, cits uzraudzīja, vēl kāds cits darīja ķēdē kādu citu darbu… taču esam "iestrēguši" jaunā plānošanas perioda normatīvajā regulējumā, kā arī jāsāk jau tagad rēķināties ar to, ka šī ir pēdējā iespēja papildu naudu no Eiropas Savienības saņemt, kas nozīmē – Latvijai un biznesam būs jāiemācās dzīvot ar to, kas pašiem ir, nepaļaujoties uz papildu naudas no savienības kopējā budžeta. Kas to varētu atrisināt? Spēja piedāvāt tik interesantus projektus un uzņēmējdarbības vidi, lai ārvalstu investori gribētu ieguldīt savu naudu tieši Latvijā. Tas iespējams tikai ar noteikumu, ka sakārtosim ne tikai likumdošanu, bet radīsim draudzīgu nodokļu politiku, kas būtu konkurētspējīga vismaz ar Lietuvu un Igauniju. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau vairāku mēnešu garumā strādā pie esošās nodokļu sistēmas izvērtējumu, lai saprastu, kuras ir tās jomas, kas pašreiz visbūtiskāk traucē attīstību. Ik dienu tiekoties ar dažādu jomu uzņēmējiem, diemžēl, arvien biežāk dzirdam arī bažas par tiesisko aizsardzību. Lūk, piemērs. Ārvalstu investors nolemj ieguldīt naudu jaunā projektā. Tiek noslēgti līgumi ar realizētājiem jeb vietējām kompānijām, taču rezultātā labi domātais rezultāts izpaliek. Lai investors atgūtu ieguldītos līdzekļus, jārēķinās ar daudzu gadu tiesas procesiem, milzīgiem papildu izdevumiem, sabiedrības spiedienu un neprofesionāliem spriedumiem, kuri galu galā tiek pārsūdzēti līdz pat augstākajiem Eiropas tiesu gaiteņiem. Vai šie visi nosauktie rādītāji jebkādā veidā rada vēlmi ieguldīt naudu Latvijā? Diez vai. Tāpēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kopā ar Ārvalstu Investoru padomi Latvijā vēlas uzsākt publisku diskusiju par to, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi un tiesiskumu Latvijā. Ir būtiski konstatēt, kur pašreiz esam, lai pēc gadiem atskatoties, varam teikt – paldies Dievam situācija ir uzlabojusies! Aicinu ikvienu, kam ir ierosinājumi tam, kā piesaistīt papildu investīcijas Latvijas ekonomikas attīstībai, vērsties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, jo iespējams, ka risinājumi ir pavisam vienkārši. Iespējams, ka tikai ar dažiem papildu stimuliem mēs varam sakārtot Latvijas ekonomiku tā, lai ikviens gribētu šeit dzīvot un strādāt, nevis aizbraukt un pelnīt naudu svešai valstij.
Endziņš: Esam gatavi tikai runāt vai arī darīt?
Ja pieņemam šo par starta punktu, tad ir pēdējais brīdis risināt situāciju investīciju vides uzlabošanas virzienā. Pašreiz gan ārvalstu, gan vietējie uzņēmēji ieguldījumus veic nelabprāt, kas nozīmē, ka naudas aprite notiek gausi, tādējādi nesekmējot tautsaimniecības attīstību un Nacionālajā attīstības plānā ierakstīto "ekonomikas izrāvienu".
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.