Ja tās ir patiesas rūpes par demokrātiju, tad dažu acīmredzamu lietu izskaidrošana, iespējams, varētu tās mazināt.
Pirmkārt, mēs, politiskā partija Vienotība, aicinām Latvijas pilsoņus pildīt likumu. Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka, ka dzīvesvietas maiņas gadījumā ikviena pienākums ir mēneša laikā to deklarēt attiecīgās pašvaldības iestādē.
Otrkārt, Centrālās vēlēšanu komisijas veiktais pētījums konstatē – 18% Latvijas iedzīvotāju nav deklarēti savā faktiskajā dzīvesvietā. Rīgā tādu iedzīvotāju ir 24%. Šis skaitlis ir iespaidīgs.
Tāpēc mēs aicinām Rīgā deklarēties tos un tikai tos cilvēkus, kas Rīgā patiesi dzīvo un kuriem pēc likuma ir pienākums to darīt un nevis citu Latvijas pilsētu un novadu iedzīvotājus.
Treškārt, jāatceras, ka piedalīties savas pašvaldības vēlēšanās varēs tikai tie, kas tajā būs deklarējušies līdz 1. martam. To var izdarīt vienkārši, tai skaitā ar interneta bankas autorizāciju, portālā www.latvija.lv, kā arī pašvaldības iestādē. Vairāk par to ir lasāms Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.
Ceturtkārt, mēs uzsveram, ka ir svarīgi, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu, gribētu un piedalītos savas pašvaldības vēlēšanās. Tās ir demokrātijas un pilsoniskās līdzdalības pamats. Nepiedaloties pašvaldības vēlēšanās, mēs lēmumu par savu nākotni, par savām mājām atdodam citiem.
Piektkārt, mēs esam pārliecināti, ka vēlēšanu rezultātus var ievērojami ietekmēt vēlētāju aktivitāte. Piemēram:
* 2009. gada pašvaldību vēlēšanās Latvijā piedalījās tikai 54% balsstiesīgo pilsoņu. Rīgā uzvarēja Saskaņas centra un Šlesera koalīcija.
* 2011. gadā 11. Saeimas vēlēšanās piedalījās 59% pilsoņu. Rīgas pilsētā Vienotība, Reformu partija un Nacionālā apvienība kopā saņēma 119825 balsis (jeb 44,3% balsu), bet Saskaņas centrs 116050 balsis (jeb 42.9% balsu)
* 2012. gadā valsts valodas referendumā piedalījās 71% pilsoņu. Rīgā par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu nobalsoja 63% pilsoņu.
Tas nozīmē, ka arī 2013. gada vēlēšanās Saskaņas centra vai valstisko spēku uzvaru Rīgā var noteikt daži tūkstoši balsu. Ikvienam pilsonim ir jāapzinās arī sava individuālā atbildība par vēlēšanu iznākumu. Nepiedalīšanās vēlēšanās faktiski ir izvēle par labu kādam politiskajam spēkam. Jau šobrīd ir skaidrs, ka šajās vēlēšanās svarīga būs katra balss. Tie rīdzinieki, kas nebūs deklarējušies, iespēju lemt par savas pilsētas nākotni atdos citiem. Vienkārši un loģiski.
Es ceru, ka Belēviča kunga sašutuma izvirdumu nav izraisījis atgādinājums, ka valstisko spēku uzvara Rīgā ir iespējama, ja rīdzinieki aktīvi piedalīsies vēlēšanās. Spriežot pēc viņa kreisi populistiskās retorikas pret "Eiropas Savienības, Valūtas fonda interesēm, zviedru bankām un liberālismu", viņa uzskati varētu būt tuvi Saskaņas centram. Būtu žēl, ja Zaļā partija, kura Raimonda Vējoņa vadībā pēdējos desmit gados ir piedalījusies septiņu valdību lēmumos, tagad aizietu pa sarkano taku uz nekurieni.