Kopš gada sākuma ir mazinājušās bažas par iespējamo recesiju, un eksperti prognozē lēnu pasaules ekonomikas izaugsmi.
Grasis atzina, ka dažādi ekonomikas eksperti piedāvā dažādas hipotēzes par patlaban novērojamo lēno ekonomikas izaugsmi, tāpat tiek piedāvāti dažādi iespējamie risinājumi. Teorijas ir pretrunīgas, bet neviena no tām neparedz, ka nozīmīgu palīdzību varētu sniegt monetārā politika. Tas nozīmē, ka centrālo banku īstenotās monetārās politikas atbalsts tuvojas finišam un tālāk jārīkojas politiķiem, piemēram, ar fiskālās politikas palīdzību vai strukturālo reformu palīdzību stimulējot izaugsmi.
Piemēram, amerikāņu ekonomists Lerijs Samers runā par sekulāro stagnāciju, norādot, ka strukturāls uzkrājumu pārsvars rada zemas procentu likmes, bet pieprasījumu varētu atbalstīt ar fiskālo politiku. Savukārt amerikāņu ekonomists Kenets Rogofs norāda uz parādu krīzi un uzskata, ka kreditēšanu apgrūtina esošās parādsaistības. Viņa ieskatā, būtu nepieciešams fiskālās politikas atbalsts parādu restrukturizācijā.
Savukārt Starptautisko norēķinu bankas (BIS) galvenais ekonomists Klaudio Borio brīdina, ka zemas procentu likmes veicina pārmērības. Viņa ieskatā, nepieciešamas strukturālās reformas un augstākas procentu likmes.
Grasis informēja, ka pašreizējos apstākļos SEB investīciju stratēģi saglabā piesardzību savos ieguldījumu portfeļos. Jaunākajā SEB investīciju apskatā secināts, ka, visticamāk, tirgi nākamajos ceturkšņos būs svārstīgi, jo nav skaidru argumentu, kāpēc akciju cenām būtu strauji jākrīt, vienlaikus nav arī skaidru argumentu, lai to cenas strauji paaugstinātos. Attiecībā uz ieguldījumiem akcijās piesardzīgiem liek būt apstāklis, ka uzņēmumu peļņas apjoms joprojām neaug. Lai turpinātu agresīvi ieguldīt akcijās, uzņēmumu peļņas līmenim būtu jāiet uz augšu. Tomēr analītiķi prognozē, ka varbūtība piedzīvot pozitīvu pārsteigumu peļņas rādītājos ir neliela. SEB analītiķi priekšroku dod Eiropas uzņēmumu akcijām.