Gobiņš pieļāva, ka automātiskā kvotu ieviešana domāta tikai cilvēku baidīšanai, jo esot pilnīgi skaidrs, ka šāds priekšlikums "neizies cauri". Viņa ieskatā aktuālāks jautājums būtu par tā dēvēto "koriģējošo godīguma mehānismu", lai bloka ietvaros migrantus sadalītu. Tomēr abi priekšlikumi nemaz neesot Latvijas un ES interesēs.
"Tikko tiks pieņemts kvotēšanas variants, tam efekts būs negatīvs, jo tas būs izdevīgs populistiem un "putinistiem". Reālu labumu tas nedos," pārliecināts eksperts. Viņš atgādināja, ka jau šobrīd pastāv solidaritātes pants, kuru iedarbināja Itālija un Grieķija.
"Neuzskatu, ka būtu nepieciešami papildu instrumenti, ja jau tagad pastāv pašreizējie. Tiem tikai jādod iespēja iestrādāties," viņš sacīja, izsakot minējumu, ka EK vienkārši nācās nākt klajā ar jaunu piedāvājumu.
Kā sprieda Gobiņš, par tiem vēl būs jādiskutē ministriem un esot paredzams, ka viņi šos priekšlikumus "vienkārši pabīdīs malā".
Līdzīgu viedokli iepriekš aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (Vienotība), skaidrojot, ka Eiropas Komisijas (EK) patvēruma reformas priekšlikumā paredzētās obligātās kvotas Latvijai nav pieņemamas, jo tā saucamā bēgļu krīze nevar tikt atrisināta ar vienu mērauklu.
Savukārt Vaideres kolēģe, EP deputāte Iveta Grigule (ZZS) pauda kategoriskāku viedokli, norādot, ka Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) jākļūst uzstājīgākam un jāņem piemērs no Polijas, paziņojot, ka neuzņems patvēruma meklētājus.
Tikmēr, kā aģentūrai LETA norādīja Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Vienotība) preses padomnieks Mārtiņš Drēģeris, ar EK priekšlikumu ir detalizēti jāiepazīstas, kas tiks atspoguļots Latvijas nacionālajā pozīcijā. "Vēršu uzmanību, ka nacionālo pozīciju par šiem EK priekšlikumiem sagatavos Iekšlietu ministrija," viņš piebilda.
Jau vēstīts, ka EK trešdien paziņoja par plāniem pārskatīt ES patvēruma noteikumus, lai godīgāk pārdalītu atbildību par nelegālo imigrantu sadali bloka dalībvalstu vidū.
Tā sauktā Dublinas regula ir tikusi kritizēta kā novecojusi un negodīga attiecībā pret valstīm, kurās ieradies liels skaits nelegālo imigrantu, pirmkārt Itāliju un Grieķiju.
Dublinas regula noteic, ka patvēruma pieprasījumi jāizskata tajā ES valstī, kurā viņi ir ieradušies vispirms, bet, ja tie devušies tālāk bloka teritorijā, viņi nosūtāmi atpakaļ.
EK pirmais viceprezidents Franss Timmermanss trešdien preses konferencē paziņoja, ka "pašreizējā sistēma nedarbojas".