Īstermiņa jeb profesionālie bezdarbnieki ir tie, kas nostrādā deviņus mēnešus, pēc kuriem saņem bezdarbnieku pabalstu trīs līdz sešus mēnešus, un tad atkal atrod darbu uz nākamajiem deviņiem mēnešiem, skaidroja eksperte.
Jautāta, vai 15.novembrī Saeimā otrajā un galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam varētu ietekmēt arī kopējos bezdarba rādītājus Latvijā, Biruma atzīmēja, ka jaunie grozījumi atcels tos ierobežojumus bezdarbnieku pabalstiem, kas tika pieņemti krīzes laikā, kad notika vērienīgas darbinieku samazināšanas.
"Tā kā kopējais bezdarba līmenis lēnām turpinās samazināties, tad izmaiņas bezdarbnieku pabalstu izmaksas kārtībā būtiski neietekmēs bezdarba rādītājus. Šie grozījumi ir apsveicams solis, jo tas nozīmē, ka tie bezdarbnieki, kuriem īsā laika posmā ir ļoti grūti atrast darbu, būs ilgstošāku laiku nodrošināti ar iztikas līdzekļiem," uzsvēra eksperte.
Kā ziņots, no nākamā gada 1.janvāra bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums nebūs atkarīgs no cilvēka apdrošināšanas stāža un turpmāk pabalstu izmaksās deviņus mēnešus, to paredz Saeimā otrajā un galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam.
Patlaban cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no viena līdz deviņiem gadiem bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods ir četri mēneši, cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no desmit līdz 19 gadiem - seši mēneši, bet cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem - deviņi mēneši.
Pirmos trīs mēnešus bezdarbnieki pabalstu varēs saņemt piešķirtajā apmērā, nākamos trīs mēnešus - 75% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra, savukārt pēdējos trīs mēnešus - 50% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra.
Oktobra beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 10,7%, un salīdzinājumā ar septembri tas samazinājies par 0,3 procentpunktiem.