Pēc viņas teiktā, iepriekšējā NEPLP apsvēra iespēju atlaist visu LR valdi, jo tā nespēja sastrādāties, kas traucēja pieņemt nopietnus un radikālus lēmumus, kas nāktu par labu medija attīstībai. LR valde netika atlaista tikai tāpēc, ka NEPLP cerēja situāciju atrisināt un pārrunās ar LR valdi ieguldīja lielas pūles, piesaistot arī saskarsmes trenerus un personāla atlases kompāniju, kura uzskatīja, ka konflikta risināšanai LR valdē nepieciešams ieviest mediatoru, taču finansiāli to nebija iespējams atļauties. "Robeža, lai atlaistu valdi, bija ļoti tuvu. To neizdarījām, jo cerējām, ka situāciju izdosies atrisināt. Pieļāvām, ka LR valde labāk sastrādāsies ar jauno NEPLP, bet, kā mēs redzam, situācija ir tikai pasliktinājusies," sacīja Dulevska.
Viņa arī sacīja, ka LR valdes priekšsēdētāja Alda Pauliņa atkāpšanās no amata ir cienījams gājiens, jo viņš apjauta, ka LR valdes nesaskaņu dēļ nespēj strādāt tālāk. Pēc viņas teiktā, nespēja sastrādāties LR valdē bija ilgstoša un smaga problēma un NEPLP meklēja dažādus veidus, kā panākt LR valdes savstarpējās sadarbības uzlabošanos, taču tajā nevar vainot tikai vienu no trim LR valdes locekļiem.
Vaicāta, kādēļ NEPLP sēdē pirms vairāk nekā trīs gadiem atbalstīja Pauliņa ievēlēšanu LR valdes priekšsēdētāja amatā, Dulevska skaidroja, ka atzinīgi vērtēja viņa pieredzi un skaidro vīziju par LR programmu attīstību. "Balsoju par Pauliņa kungu, jo viņam kā sociologam bija pieredze darbā ar medijiem, viņš ļoti labi prezentēja savu vīziju, kāda varētu būt turpmākā radio attīstība. Katrā ziņā viņš un arī pārējie LR valdes locekļi tika ievēlēti ar lielu NEPLP atbalstu," sacīja Dulevska. Viņa arī sacīja, ka nav zināms, vai, ievēlot LR valdes priekšsēdētāja amatā kādu citu no kandidātiem, LR valdei būtu izdevies labāk sastrādāties.
NEPLP bijušais loceklis Ainārs Dimants aģentūrai LETA sacīja, ka pirms vairāk nekā trim gadiem finālā uz LR vadītāja amatu kandidēja sabiedriskās politikas centra "Providus" bijusī direktore Vita Tērauda un Pauliņš, kurš pretendēja arī uz LR valdes locekļa vietu programmu attīstības jautājumos. Dimants kopā ar toreizējo NEPLP locekli Gintu Grūbi esot balsojis par Tēraudu, taču NEPLP vairākums atbalstīja Pauliņa kandidatūru. "Spēcīgākā kandidāte no tiem, kas iekļuva finālā, bija Vita Tērauda. Tas, neapšaubāmi, bija redzams pēc viņas atbildēm. Taču, es teiktu, politisku, nepamatotu iemelsu dēļ mēs ar Gintu Grūbi atbalstā viņai palikām mazākumā," sacīja Dimants.
Viņš pastāstīja, ka arī personāla atlases kompānijas "Eiropersonāls", kas izvēlējās potenciālos LR valdes locekļu amata kandidātus, ieskatā spēcīgāka spēja vadīt lielu komandu bija Tēraudai nevis Pauliņam. "Man jau toreiz bija priekšstats, ka Vita Tērauda ar LR valdes vadību tiks galā labāk, kas ir apstiprinājies. Protams, arī Aldim Pauliņam bija savas konkurences priekšrocības un stiprās puses kā mediju sociologam, taču komandas vadībā labāka bija Tērauda," pauda Dimants.
Dimants arī piekrita, ka LR valdes nespējā sastrādāties nevar vainot tikai Pauliņu. "Nav tā, ka tā ir tikai Pauliņa kunga atbildība. Viņam ir primārā atbildība par komandas darbu, ko viņš nespēja nodrošināt, un šajā jautājumā viņam jābūt paškritiskam. Arī 360 grādu novērtēšanas metode apliecināja, ka viņš nav komandas vadītājs. Taču jāsaprot, ka valde ir koleģiāla institūcija un nesastāv no viena cilvēka. Koleģiālu institūciju ir jāspēj vadīt, pieņemt cilvēkus, kādi viņi ir un strādāt ar viņiem. Tu nedrīksti izvirzīt ultimātus. Diemžēl daļēji tas attiecas arī uz LR valdes locekli Sigitu Roķi, kurai arī ir ultimatīva pieeja," sacīja NEPLP bijušais loceklis.
Vienlaikus viņš piebilda, ka kopumā LR saturiski darbojas pilnīgi normāli, taču nepieciešamas pārmaiņas atalgojuma sistēmā, LR stratēģijā un LR valdes pienākumu sadalījumā. Problēma ir arī tajā, ka LR valdes priekšsēdētājs atbildēja par pārāk daudzām lietām vienlaikus un sāka darboties zināmā mērā autonomi. "Nav noslēpums, ka NEPLP ir pienākumu sadalījums un visvairāk LR jautājumos iedziļinājās par LR atbildīgais padomes loceklis. Viņš nāca klajā ar iniciatīvu, ka valdes priekšsēdētājam ir jābūt finanšu pilnvarām. Padomes vairākums to atbalstīja, godīgi sakot, tā bija kļūda," teica Dimants, piebilstot, ka LR būtu jāievieš tāda struktūra kā Latvijas Televīzijas valdē, kur valdes priekšsēdētājs ir komandas vadītājs un atbild par LR pamattdarbību, bet par finansēm ir atbildīgs cits valdes loceklis un par programmu attīstību - vēl cits.
Kā vēl vienu nepilnību Pauliņa darbā Dimants minēja to, ka LR valdes priekšsēdētājs nerisināja LR darbībā stratēģiski svarīgas problēmas, bet koncentrējās uz maznozīmīgākiem darbiem. "Valdes uzdevums ir veikt būtiskās reformas, kas jau sen LR bija jāveic - jāpāriet uz redakciju principu, jāizbeidz programmu direktoru feodālisms, jāsakārto finanses un citi darbi, kas LR valdei jādara. No tā visa, kas bija NEPLP uzstādījums, LR valdes darbā paveikts ļoti maz," pauda Dimants, piebilstot, ka bija nepārprotami signāli LR valdes amata pilnvaras pēc to beigām nepagarināt.
Vienlaikus viņš piebilda, ka viņa ieskatā situācija LR tomēr nebija tāda, lai atlaistu valdi. Tāpat Dimants pauda pārliecību, ka Pauliņam nevajadzēja atkāpties no LR valdes priekšsēdētāja amata, bet turpināt iesākto līdz savām amata pilnvaru beigām. Savukārt NEPLP vajadzēja jau 2015.gada vasarā uzdot "Eiropersonālam" veikt 360 grādu novērtēšanas metodi, nevis uzdot to īstenot gadu vēlāk. Tādējādi agrāk būtu izvērtēts LR valdes priekšsēdētāja potenciāls un netiktu zaudēts laiks, lai ātrāk panāktu LR valdes saliedētību.
LETA jau ziņoja, ka Pauliņš 27.februārī LR vadības sapulcē paziņoja par lēmumu atkāpties no amata. Pauliņš amatu atstās 9.martā. Pauliņš aģentūrai LETA kā galvenos atkāpšanos no amata cēloņus minējis pārlieku lielu NEPLP iejaukšanos LR darbā, kā arī padomes kompetences trūkumu un nesaskaņas LR valdē.
Pauliņš LR vadīja kopš 2015.gada janvāra, kad darbu sāka jaunais Latvijas Radio valdes sastāvs - Pauliņš, valdes locekle programmas attīstības jautājumos Sigita Roķe un valdes loceklis nodrošinājuma jautājumos Uldis Lavrinovičs. Pauliņš valdes priekšsēdētāja amatā nomainīja Jāni Siksni. Toreizējā NEPLP locekle Aija Cālīte-Dulevska skaidroja, ka padomei ir bijuši konflikti sadarbībā ar Siksni, kas bijuši saistīti ar pārvaldības un finanšu necaurskatāmību Latvijas Radio vadībā.
Kā ziņots, gada sākumā LR darbinieki paziņoja, ka apsver iespēju rīkot protestus saistībā ar zemo atalgojumu un valdes darbu, ja neizdosies sarunu ceļā panākt vienošanos par darbiniekiem labvēlīgu risinājumu. LR arodbiedrības valdes priekšsēdētāja aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka LR darbinieki vēlas panākt, lai LR budžets turpmākajiem palielinātos un pildītos valdes solījumi daļu finansēm atvēlēt darbinieku algu paaugstināšanai.
Februāra vidū NEPLP loceklis un atbildīgais par LR Ivars Āboliņš norādīja, ka situācija LR darba kolektīvā esot normalizējusies, jo atrisināts neatliekamākais jautājums saistībā ar finanšu resursu pārdali, kas darbiniekiem raisīja bažas. "Šobrīd ir nodzēsts "ugunsgrēks" un atrisināts degošākais jautājums, kas satrauca LR darbiniekus - par 175 000 eiro pārdali. Lēmums par šo līdzekļu pārdali ir atcelts, [LR valdes priekšsēdētājs Alda] Pauliņa kungs mums to apliecināja," iepriekš teica Āboliņš, paužot viedokli, ka patlaban situācija LR darba kolektīvā ir normalizējusies. Jautāts, kādā nolūkā bija plānots pārdalīt 175 000 eiro, Āboliņš aicināja šo jautājumu uzdot LR valdei.
NEPLP uzdeva LR valdei līdz šā gada 1.martam iesniegt informāciju par LR pamatalgu un piemaksu sistēmu, atsevišķi izdalot katru LR programmu un struktūrvienības. Tāpat līdz 1.martam LR jāiesniedz informācija par izmaiņām 2017.gada sabiedriskā pasūtījuma budžeta sadaļā un grozījumi sabiedriskā pasūtījuma plānā, ja tādi ir plānoti. Savukārt līdz 1.aprīlim LR valdei uzdots iesniegt NEPLP darbinieku darba noslodzes auditu visās LR struktūrvienībās. Tādējādi plānots izvērtēt katra LR valdes locekļa darbu.
Āboliņš atzina, ka NEPLP radies priekšstats, ka LR valde nav vienota komanda.
vāks