Stājoties amatā, kā vienu no prioritātēm es izvirzīju uzlabot šo komunikāciju. Kopumā daudz kas jau ir izdarīts. Bet tā ir viena no mūsu lielākajām nelaimēm, ka ministrijas nepietiekami stāsta par savām iecerēm sabiedrībai un neizskaidro. Sabiedrība bieži sastopas ar pieņemto lēmumu jau pēc tam un ir spiesta izdarīt secinājumus, kāpēc viens vai otrs lēmums ir izdarīts. Tas, kas politiķiem un ierēdņiem ir jādara, - jāskaidro, kāpēc tāds vai citāds lēmums vispār ir jāpieņem, pirms vēl tas apstiprināts.
Tīri tehnisks jautājums no žurnālistikas viedokļa. Mēs vēršamies ar jautājumu pie kāda no ierēdņiem vai ministriem un nesaņemam konkrētā laikā kaut cik saprātīgu atbildi. Vai jums par to sūdzēties?
Noteikti. Valsts kancelejas pārstāvji vada ministriju komunikatoru sanāksmi, kurā šie jautājumi tiek regulāri runāti un iztirzāti.
Vai ir viegli nodalīt politisko komunikāciju no vairāk birokrātiskās? Vai ministri tiek trenēti komunikācijai ar masu medijiem?
Tas, ko premjers uzdevis visai valsts pārvaldei un ministriem, ir komunicēt ar sabiedrību. To, kādā veidā ministrija to īsteno, mēs jau redzam komunikatoru sanāksmēs vai arī ja atnāk negatīvi vai pozitīvi signāli. Ja runājam par politisko komunikāciju, tas ir katras amatpersonas iekšējās pārliecības vai komunikācijas kultūras jautājums, kādā veidā tā skaidro to, ko dara.
ES prezidentūra no birokrātiskās kapacitātes viedokļa - kā mēs izskatāmies šajā ziņā?
Nevaru būt pārlieku optimistiska, jo ir arī nopietnas bažas par to. Kā jau minēju, pēdējos gados valsts pārvalde ir tuvu bankrotam gan profesionalitātes, gan kapacitātes ziņā, un, ja šogad jau ir aizplūdis tikpat daudz cilvēku, cik pagājušogad visa gada laikā, man tiešām ir nopietnas bažas. Mēs, protams, turpinām apmācīt cilvēkus, bet mums jau nav mehānisma, lai piespiestu viņus palikt valsts pārvaldē līdz ES prezidentūras laikam. Es uzskatu, ka apmācībai ir jābūt, bet arī konkurētspējīgai atalgojuma politikai ir jābūt.
Runājot par atalgojumu, ir tomēr jāsāk ar premjeru un ministriem...
Tieši tā, ja premjers saņem Briseles lietveža algu, tas nav attaisnojams. Ir jāsāk ar ministriem un valdības locekļiem.
Visi par to runā, finanšu ministrs Vilks, jūs. Kāpēc tas nenotiek?
Jāsaka godīgi, nav politiskās gribas šo jautājumu virzīt uz priekšu. Bet mēs turpināsim šo jautājumu aktualizēt. Protams, tas nevar būt vienkārši algu palielinājums bez konkrētiem priekšdarbiem. Bet tas ir jādara kompleksi. Pirmkārt, jāracionalizē visi procesi, kas ir attiecīgajā nozarē, tad jau tas resurss arī atbrīvojas.
Vai tas ir politiskās gribas jautājums vai bailes to darīt?
Es tomēr palieku pie tā, ka tas ir politiskās gribas trūkums.
Bailes no publikas reakcijas.
Tas jau atkal ir komunikācijas jautājums. Ir jāskaidro sabiedrībai...
Pilnu interviju lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!