Šodien tiekoties ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvjiem, Zalcmane norādīja, ka bēgļu dzīvošana reģionos ir apgrūtināta, turklāt daudzās pašvaldībās ir negatīva attieksme pret bēgļiem un patvēruma meklētājiem.
Pēc Zalcmanes paustā, reģionos pastāv vairākas barjeras, tostarp stereotipi par patvēruma meklētājiem un valodas barjera, turklāt reģionos grūtāk nodrošināt darbvietu, izglītības iestādi bērniem un citu nepieciešamo.
Vienlaikus Zalcmane norādīja, ka arī bēgļiem ir aizspriedumi par dzīvi reģionos, turklāt viņiem ir augstas ekspektācijas par to, kādai jābūt viņu dzīvei.
Zalcmane skaidroja, ka bēglim svarīgi būt vidē, kas var nodrošināt pamatpakalpojumus. "Rīga arī latviešiem ir vieta, kur pārsvarā tiek nodrošinātas visvairāk darbvietu, reģionos ir problemātiskāk ar šo jautājumu," norādīja Zalcmane.
Biedrība regulāri kopā ar bēgļiem dodas uz Latvijas pašvaldībām, kuros pašvaldību darbiniekiem tiek nodrošināta iespēja klātienē tikties ar šo mērķa grupu un uzdot sev interesējošus jautājumus, kā arī bēgļi var saņemt informāciju par konkrētās pašvaldības infrastruktūru.
Pēc Zalcmanes paustā, biedrības kopš šā gada 18.maija īstenotā projekta Informācijas centrs imigrantiem gaitā Rīgā un četros reģionālajos kontaktpunktos - Liepājā, Jelgavā, Cēsīs un Daugavpilī - tiek piedāvāts dažāda veida atbalsts un pakalpojumi trešo valstu pilsoņiem, speciālistiem un NVO.
Kā ziņots, valdošās koalīcijas politiķi plāno pēc divām nedēļām vērtēt jautājumu par bēgļu uzņemšanas plāna izpildi. Konstatēts, ka nepieciešams pilnveidot atsevišķus punktus bēgļu uzņemšanas mehānismā, piemēram, jautājumā par mājokļa nodrošinājumu.