Viņš norādīja, ka to apliecina SIA Ernst&Young Baltic izstrādātā projekta izmaksu-ieguvumu analīze. Arī Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā šim projektam esot atbalsts, lai arī atsevišķiem komersantiem par to varbūt vēl ir šaubas.
Ministrs uzsvēra, ka tālāk tiks gatavoti visi nepieciešamie dokumenti, lai 25.oktobrī par projekta tālāko virzību varētu lemt valdība.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu paredzēts sākt, elektrificējot posmu Ventspils virzienā. Projekta pirmajā posmā no 2019. līdz 2023.gadam paredzēts elektrificēt līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils, tālāk virzienā uz Ventspili (kopējās izmaksas - 660 miljoni eiro). Otrajā posmā no 2020. līdz 2025.gadam iecerēts elektrificēt līnijas Krustpils-Šķirotava, Daugavpils-Indra virzienā uz Rīgu (kopējās izmaksas - 519 miljoni eiro).
Savukārt pēc 2023.gada plānots elektrificēt posmu Jelgava-Liepāja, savukārt laikā no 2025. līdz 2030.gadam rekonstruēt esošos elektrificētos posmus Pierīgā. Kopējās elektrifikācijas projekta izmaksas aprēķinātas 1,3 miljardu eiro apmērā. Pašreizējā Eiropas Savienības plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam Latvijai šim projektam ir pieejams Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums 347 miljonu eiro apmērā.
SIA Ernst&Young Baltic izstrādātā projekta izmaksu-ieguvumu analizē secināts, ka projektam būs pozitīva ietekme gan uz vidi, gan tautsaimniecību. Par attiecīgo analīzi šodien tika ziņots slēgtā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē. Iepriekš nozarē nebija vienprātības par projekta ekonomisko pamatotību un to, kuru virzienu būtu ieteicams elektrificēt pirmo - uz Ventspili vai uz Rīgu.
Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un jau elektrificētā tīkla modernizācija darbībai ar 25 kilovoltu sprieguma maiņstrāvu ir lielākais līdz šim plānotais dzelzceļa investīciju projekts Latvijā. Pašlaik Latvijā elektrificēti apmēram 14% jeb 257 kilometri dzelzceļa līniju, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.